f64_ssahs_200111_006
Foto: F64
Lai arī aizejošā gada pēdējā ceturksnī sabiedriskajā telpā apzināti sakultās un spēkā uzturētās neapmierinātības ar valdības darbu Covid-19 pandēmijas ierobežošanā putas varētu likt iekrist kārdinājumā un paziņot, ka 2020. gads politikas jomā Latvijā beidzies nulles punktā, tomēr, atskatoties uz 12 mēnešos piedzīvoto Saeimas, valdības un partiju darbā, gads izrādījies notikumiem īpaši piesātināts. Tik piepildīts, ka katru no nosauktajiem virzieniem pat būtu vērts analizēt atsevišķi.

Sākot notikumu uzskaitījumu, jāatgādina, ka tikai divus šī gada mēnešus politiķu un visas pārējās sabiedrības darbs ritēja ierastajās sliedēs, jo jau 12. martā valstī tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības ierobežošanai, kas ilga līdz 9. jūnijam. Tai sekoja vasara ar zināmu atelpas laiku. Otra ārkārtējā situācija izsludināta 9. novembrī un iestiepjas jau nākamajā gadā.

Tomēr paralēli infekcijas izplatības ierobežošanas un tās seku novēršanas darbam, kas radīja būtiskas izmaiņas Ministru kabineta un Saeimas ierastajā ritmā, kā arī ietekmēja partiju ikdienas darbu valdē, nodaļās, kongresu un sapulču rīkošanā, 2020. gads vēsturē ieies ar trim lieliem darbiem – Rīgas domes atlaišanu un tai sekojošo varas maiņu galvaspilsētā, administratīvi teritoriālās jeb novadu reformas pieņemšanu un būtiskām izmaiņām nodokļu politikā. Lai kā mūsu prātus patlaban nenodarbinātu un ikdienu neietekmētu pandēmijas radītās grūtības, šiem trim lielajiem darbiem ietekme uz mūsu valsts un sabiedrības dzīvi būs daudz ilgstošāka nekā koronavīrusa radītajām grūtībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!