Krišjānis Lange: Pārdomas par ārsta Pētera Apiņa atklāto atbildi Andrim Skridem  (166)

Šāds uzskats mani neatstāja vienaldzīgu, un es vēlos paust savu viedokli par to, kāpēc kaņepes atzīšana ir iespēja Latvijai. Es esmu biedrības "Kaņepju vēstniecība" valdes loceklis, 5 gadus sociālajā tīklā "Facebook" vadu Medicīniskās kaņepes legalizēšanas atbalsta grupu, kurā ir ap 880 biedru. Regulāri apmeklēju starptautiskas konferences un uzturu kontaktus ar ārzemju zinātniekiem, ārstiem, aktīvistiem un citiem kaņepju biznesa pārstāvjiem. Andri Skridi personīgi nepazīstu, neesmu arī saņēmis atbildi uz manu vēstuli.

Tātad par visu pēc kārtas. Vai smēķējamo narkotiku skaidrības labad ir pareizi saukt par kanabisu? Tātad tiksim skaidrībā ar terminoloģiju. Zinātnes valoda ir latīņu, un kaņepju latīniskais nosaukums ir kanabis – ļoti līdzīgi kā visām pārējām indoeiropiešu tautām. Tas ir apliecinājums tam, cik sen tas ir cilvēkiem zināms un jau no seniem laikiem izmantots dažādiem mērķiem. Kanabiss tiek iedalīts trīs pamatgrupās – Sativa jeb sējas kaņepe, Indijas jeb Indica, kas ietilpst Sativa apakšgrupā, un Ruderalis jeb mežonīgais.

Kas tas par "zvēru" – marihuāna? Tas ir meksikāņu zemnieku slengs, apliecinot auga divdabīgo dabu un dodot tam sievietes un vīrieša vārdu – Marija un Huans. Pagājušā gadsimta 30. gados ASV Narkotiku pārvaldes vadītājs Harijs Aslingers, būdams rasists un ienīzdams džezu un kaņepi, kuru iespaidā, viņaprāt, baltā sieviete tiecas pēc seksuālām attiecībām ar afroamerikāņu vīrieti, ar mediju starpniecību uzsāka kampaņu pret kanabisu, vienlaicīgi aizvietojot kaņepju šķiedru un plastikātus ar naftas izcelsmes produktiem un sintētisko farmāciju medikamentu ražošanā. Varbūt arī Apiņa kungs kaut ko no sirds tāpat ienīst un tādējādi neapzināti kaut ko veicina?

Par atļauto THC apmēru kanabisā. Tas ir smieklīgs arguments, ko izmanto, definējot t.s. sējas kaņepi un psihoaktīvo kaņepi – šo 0,2% THC robežšķirtni. Tā ir franču selekcionāru un lobiju izbīdīta norma ES. Starp citu, tikko ASV pieņēma 1% pieļaujamību, līdzīgi kā Šveicē. ES kaņepju audzētāju pieredze uzrāda līdz 1,6% THC parastā "Finola" šķirnē. Attiecīgi dažādu THC liegumu dēļ lielākās sēklu kolekcijas daudzās valstīs netiek izmantotas un zinātne tiek mākslīgi dzīta izgudrota likuma lamatās.

Ja Apiņa kungs rūpīgāk palasītu "Delfi" portālu, tad atklātu, ka Valsts policija samērā regulāri aiztur psihoaktīvo kaņepju audzētājus Latvijā, kas audzē kaņepes gan iekštelpās, gan ārpus tām. Vienīgi Latvijā ir īpatnēja situācija, ka mūsu policija nespēj noteikt THC daudzumu, un pastāv pamatotas bažas, ka tiek sodīti nevainīgi cilvēki! Varbūt Apiņa kungam vajadzētu sazināties ar Iekšlietu ministriju un ieteikt atbrīvot visus par zālītes audzēšanu apcietinātos, jo pie mums to izaudzēt nevar principā.

Dekriminalizācija un legalizācija ir dažādi, dažkārt pretrunīgi jēdzieni

Jā, dekriminalizācija un legalizācija ir atšķirīgi termini, un ļoti dažādi ir ieviešanas mehānismi un tradīcijas. Dekriminalizācijas mērķis ir mazināt iekšlietu un tieslietu sistēmas resursu patēriņu un nesagraut indivīdu dzīvi, tos ieslogot degradējošā vidē kopā ar cilvēkiem, kas nodarījuši citiem kaitējumu. Turklāt pa šo laiku cilvēks ne tikai nepiedalās valsts saimnieciskajā darbībā, bet tieši tērē tās budžeta līdzekļus. Dekriminalizācijas mērķis ir novērst situāciju, ka lielāko kaitējumu indivīdam un sabiedrībai nodara nevis pati aizliegtā viela un tās lietošana, bet likums, kas to ierobežo.

Kur meklēt piemērus? Nosacīti par valsti, kurā kanabiss ir dekriminalizēts, var uzskatīt Igauniju, kuras likumos nav noteikts konkrēts apjoms, bet līdzšinējā tiesu prakse paredz, ka 8 grami būtu robeža starp administratīvo un kriminālo sodu. Nīderlandē, kur dekriminalizācija ir balstīta uz zinātni, likums nodala narkotikas un psihoaktīvās vielas pēc nodarījuma indivīdam un sabiedrībai kopumā. Tirdzniecība un tās atklātība ir senas tirgotāju nācijas pieredze un izpratne, ka labāk kaut cik pārredzams un kontrolējams tirgus nekā nezināms un nekontrolējams tirgus ar lielu naudu pelēkajā sektorā. No tādas izpratnes iegūst gan valsts budžets nodokļu veidā, gan sabiedrība. Tiek atņemts ienākumu avots krimināliem grupējumiem, patērētājs var būt pārliecināts, ka iegādāsies kvalitatīvu produktu, kā arī var būt drošs, ka nekvalitatīva produkta iegādes gadījumā varēs sūdzēties atbilstošajām iestādēm par patērētāja tiesību pārkāpumu. Liels ieguvums no tādas politikas ir narkotikas pieejamības apgrūtināšana jauniešiem (tieši tāpat kā narkotiskās vielas alkohola un nikotīna gadījumā). Nīderlandes gadījumu, kur zālīti drīkst tirgot noteiktās licencētās vietās, varētu dēvēt par daļēju legalizāciju, jo dekriminalizācija pamatā nozīmē, ka cilvēki netiek krimināli sodīti par vielas lietošanu, kā arī izgatavošanu, glabāšanu un pārvietošanu personiskajām vajadzībām. Savukārt legalizācija nozīmē legālu iespēju iegādāties psihoaktīvos ziedus jeb kontrolētu akcīzes tirgu, tāpat kā jau šobrīd legālo narkotiku – alkohola un nikotīna – gadījumā.

Vēl piemērus? Urugvajā psihoaktīvo kaņepju ziedu tirgu kontrolē valsts. ASV šobrīd veidojas paradoksāla situācija. Lai gan federālā līmenī marihuāna vēl joprojām tiek klasificēta kā bīstama un aizliegta narkotika, 16 štatos tā jau ir legalizēta un ir dažādu izmēru un apmēru tirgus spēlētāji. Un legalizācijas atbalstītāju procents pieaug gan štatos, kur tas ir noticis, gan kaimiņu štatos, kur tā nav. Un Kongresā jau tika pieņemts legalizācijas pakts, tagad Senāts par to lems! Kanādā darbojas politizēti korporatīvā kapitālisma modelis ar licencēm par miljonu, miljardu akciju tirgiem un citiem burbuļiem. Un tagad, pēc 5 gadiem, tiek uzskatīts, ka beidzot ir apdzinis melnā tirgus apjomu. Šobrīd Meksikā un DĀR ir ieildzis pārejas ceļš no Konstitucionālās tiesas sprieduma uz pilnīgu legalizācijas ieviešanu valstī, par ko atbild valdība. Latvija kanabisa legalizācijas gadījumā varētu novirzīt iegūto nodokļu naudu medicīnas budžeta papildināšanai, sociālajām vajadzībām, policijas darba uzlabošanai vai citiem mūsu dzimtenei svarīgiem mērķiem.

"Kanabisa lietošana medicīnā Latvijā šobrīd ir legāla, bet četrus Eiropā reģistrētos medikamentus nezina pat Andris Skride," apgalvo Pēteris Apinis.

Visu cieņu Apiņa kungam, ka viņš ir papildinājis savas zināšanas un noskaidrojis, ka eksistē tādi preparāti, kas ir uz kanabinoīdu bāzes. Vēl pirms 5 gadiem viņš apgalvoja, ka neesot šādu preparātu un nevienā pasaules valstī neesot šādas kanabisa medicīniskās programmas. Diemžēl viņš kā eksperts ir samelojies Saeimā un tādējādi ar dezinformāciju veicinājis "Mana.Balss.lv" savākto 11 tūkstošu parakstu iniciatīvas par kanabisa dekriminalizāciju apstādināšanu.

Medicīnisku preparātu izgatavošana tautas medicīnā ir bijusi aktuāla tūkstošiem gadu un ir saglabājusies desmitiem valstu un reģionos visā pasaulē.

Atgriežoties pie kanabinoīdu medikamentu klāsta, jāsecina, ka par tiem nav diez ko labas atsauksmes. Apiņa kungs aizmirsa pieminēt "Sativex" un pavisam nesen apstiprināto "Epidiolex", kas ir uz fitokanabinoīdu bāzes izstrādāti Lielbritānijas uzņēmuma "GW Pharmaceuticals" medikamenti izkaisītajai sklerozei un epilepsijai. Kā sintētiskais THC dronabinols – bez jebkādiem citiem kanabinoīdiem un terpēniem, kas ir sastopami dabiskajos kaņepju ziedos, – tas ir daudz psihoaktīvāks un mēdz izraisīt nepatīkamas sajūtas.

Legālie medicīniskā kanabisa tirgi parāda skaidru tirgus tendenci – cilvēki dod priekšroku fitokanabinoīdu medikamentiem, kas nav patentēto medikamentu reģistros, bet ir dabiskā augu medicīna, pilna ar terpēniem, flavonoīdiem, t.s. "full spectrum". Iemesli, kāpēc cilvēki to izvēlas, – daudz mazāks blakņu uzskaitījums, labāka pašsajūta, lētāki medikamenti. ASV štatos, kur medicīniskais kanabiss pieejams, ir izteikti samazinājusies mirstība no opiātiem, samazinājies alkohola patēriņš. Tā vispār ir pilnīgi cita saruna par regulējumiem, sertifikācijām, atļaujām, apdrošināšanām utt. Bet ir patīkami, ka beidzot Apiņa kungs atļaujas informēt sabiedrību par endokanabinoīdiem. Nākamais solis būtu apgūt endokanabinoīdo sistēmu, kuru Dr. Mešulams identificēja jau 1992. gadā Jeruzalemē. Ir pagājuši gandrīz 50 gadi, kopš veikts šis lielais atklājums medicīnā, bet diemžēl ļoti maz no šī atklājuma secinājumiem tiek mācīts medicīnas augstskolās un ir ieviests praksē, jo ANO konvencijās kaņepi klasificēja kā bīstamu narkotiku bez medicīniskas vērtības, tādēļ formāli tika bremzēta pētniecība.

Arī Eiropā ir medicīniskā kanabisa tirgus dažādās formā, bet ar ļoti niecīgu izvēli un sarežģītu tiesisko vidi. Un lielāko daļu no tā veido kaņepju ziedi, ko lieto pīpējamā veidā. Parasti iesaka vaporaizerus (atklātas liesmas vietā tiek izmantota karsēšana). Izraēlā tā ir jau vairāk nekā desmit gadu prakse. Kanādā ir milzīgs piedāvājums gan THC, gan CBD, gan līdzsvarā esoša (THC un CBD) kanabinoīdu daudzuma ziedu. Tas ir neefektīvs, bet ātrs veids, kā ķermenim dot ķēdes reakciju endokanabinoīdu sistēmai. Eļļas un kapsulas ir efektīvāks veids. Visefektīvākais veids ir svecītes caur anālo atveri. Vēl ir ziedes, smēres, tinktūras, aerosoli dažādos veidos un ar dažādām sastāvdaļām. To visu var ietvert ēdamās košļājamās formās.

Kanabisu lieto ļoti plašam vajadzību spektram.

Izkaisītās sklerozes, epilepsijas, Krona slimības, Parkinsona slimības un Alcheimera slimības simptomu atvieglošanai. Audzēju jeb ķermeņa bojāto šūnu skaita mazināšanai un šūnu atjaunošanai pēc audzēju apstarošanas un izgriešanas operācijām. Tas noņem vemšanas un nemiera sajūtu, uzlabo apetīti. To lieto HIV simptomu samazināšanai, pret sāpēm, pret stiprām sāpēm – fibromalģiju, pret migrēnu, posttraumatiskā stresa sindroma gadījumā, pret artrītu, muskuļu spazmām, atkarību mazināšanai, glaukomas, bezmiega gadījumos.

Jāsaprot, ka paralēli pastāv medicīniskie pētījumi dažādās fāzēs, klīniskie pētījumi, farmācija, veselības aprūpe, un ir arī tautas medicīna. Tautas medicīnas redzamākais pārstāvis ir Riks Simpsons no Kanādas, kuram piedēvē desmit tūkstošus izārstēto no dažāda veida audzējiem, pateicoties viņa pamācībām, skolnieku apmācībām, kā arī viņa izgatavotajām eļļām. Viņš iesaka uz šķīdinātāju bāzes izšķīdināt psihoaktīvos kaņepju ziedus (pārsvarā Indijas tipa), kas rada dziļu mieru un atslābumu. Kanādā onkoloģijā neietver kanabinoīdu preparātus, tādēļ tie neuzrādās statistikā, bet statistikā pieaug neskaidro ārstēšanās gadījumu procents.

Kanabinoīdu augstvērtīgākā ietekme ir visu tā sastāvdaļu kombinācijā, kad augs ar visiem kanabinoīdiem, terpēniem un flavonoīdiem kopā veido anturāžas efektu. Tie darbojas homeostāzes līmenī – šūnu pašatjaunošanās jeb reģenerācijas līmenī. Grūtākais ir precīzas un pareizas devas noteikšana katram indivīdam. Atslēgas vārds būtu individualizēta medicīna mijiedarbībā ar ārstējošo ārstu, pretstatā indivīda padarīšanai par standarta patērētāju farmācijas produktu noietam.

Par narkotiku aizliegumiem. Uzskats, ka kaņepju audzēšana, lietošana, glabāšana un tirdzniecība ir jākriminalizē, ir radies pavisam nesen, ASV prezidenta Niksona laikā, ar nolūku vērsties pret Vjetnamas karu noskaņotajiem, melnādainajiem, hipijiem un studentu līderiem (kuru vidū kāsīša lietošana bija ļoti populāra). Tas tika izgudrots kā kara ierocis karā pret narkotikām. Kopš tā laika sākās šī kara zelta laikmets, kas, paldies Dievam, pēdējos gados iet uz norietu.

Cilvēki brīvprātīgi iegādājas, audzē vai patērē augu, bet par to joprojām tiek paredzēta kriminālatbildība. Kur ir cietušie vai nodarījums sabiedrībai? Tiesu praksē ir zināmi spriedumi, kuros cilvēkam par marihuānas aizliegumu pārkāpumiem tiek piespriests krietni lielāks cietumsods nekā izvarotājiem un slepkavām. Vai tas ir samērīgi un taisnīgi? Paralēli liegumiem ir attīstījusies pagrīdes audzēšana zinātnisko laboratoriju līmenī un radīts tūkstošiem jaunu šķirņu ar palielinātu THC un CBD sastāvu.

"Kanabisa smēķēšana ir durvis uz atkarībām un stiprākām narkotikām," saka Pēteris Apinis.

Stāsts ar daļēju patiesību. Daudziem, uzzinot, ka valsts ir melojusi par "zāli" kā smago narkotiku, sāk rasties jautājumi par šīs un arī citas informācijas patiesumu. Aizliegums un nekontrolētā tirdzniecība ir radījusi vidi, kur var sastapt arī citas aizliegtās vielas. Bet cilvēki nav tendēti nodarīt sev pāri, un, neskatoties uz it kā pieejamām stiprākām narkotikām, lielākā daļa kanabisa smēķētāju tās nelieto. Pārsvarā kanabisu lietojošie veido atsevišķu grupu, kas gan alkoholu, gan citas narkotikas lietojošos uzskata par narkomāniem vai atkarīgajiem. Liela daļa atsakās no alkohola vai stiprā alkohola un no smagākām apreibinošām narkotikām. Un pasaulē veikts daudz pētījumu, kas neapstiprina šo pieņēmumu.

Pēteris Apinis uzdod jautājumu Andrim Skridem kā atbildīgās komisijas priekšsēdim – kā ir veicies ar valsts atkarību ierobežošanas politikas īstenošanu?

Pretjautājums Apiņa kungam – kādi zinātniskie pētījumi ir mazinājuši slimnieku ciešanas un veicinājuši sabiedrības veselības uzlabošanos un kādas valstiskas programmas ir vērstas pret tādu cilvēku notiesāšanu, kuri nenodara kaitējumu ne citai personai, ne sabiedrībai? ES šobrīd ir mazāk klīnisko pētījumu nekā Izraēlā. Pareizas politikas rezultātā mēs varētu kļūt par valsti, kas izvirzījusies vadībā kanabisa medicīnisko preču ražošanā, kas ļautu mūsu zemniekiem audzēt augstvērtīgu augu, un medikamentu ražošana nodrošinātu augstu pievienoto vērtību un ienākumus valsts budžetā. Turklāt kaņepju audzēšana ir viegla, to spēj apgūt lielākā daļa sabiedrības. Tas nozīmē, ka, piemēram, cilvēki ar hroniskām kaitēm, un tādu nav maz, var izaudzēt paši sev nepieciešamo medikamentu, ietaupot lielas naudas summas, kuras šobrīd ir jāatstāj aptiekā. Šis jau ir daudzu ASV un ES tiesu iziets etaps par personas tiesībām pašai spēt sevi nodrošināt ar nepieciešamo medikamentu. Šis ir prioritāšu jautājums. Vairot sintētisko vai dabisko medikamentu izplatību.

Un jautājums Skrides kungam: vai jūs būtu gatavs sākt tiesiskas izmaiņas kanabisa regulējumos savā Saeimas darbā?

Nobeigumā: uzskatu, ka Apiņa kungam kā ārstam jāatceras par Hipokrāta zvērestu, par ārstēšanas principiem, pacientu veselību, tiesībām un līdzcietību. Tās nav rūpes par cilvēku dzīvību, kārtējo reizi stāstot par sintētisko opiātu priekšrocībām, ja tie izraisa smagus iekšējo orgānu bojājumus, atkarību un citas blaknes un cilvēki no tiem mirst. No spēcīgi koncentrētas THC devas cilvēki nemirst, tiem netiek bojāti nekādi orgāni vai dzīvībai bīstamas funkcijas. Lielākie kaņepes blakusefekti ir sausa mute, apsārtuši acāboli, palielināta apetīte un miegainums, palielināta trauksmes (baiļu) sajūta vai, pretēji, spēcīga prieka, laimes izjūta. Izstrādājot kanabinoīdu medikamentus, Latvijas valsts varētu vismaz par savējiem parūpēties un ar laiku piedāvāt to arī ārzemju tirgum, kas ienestu valsts budžetā lielu naudas summu, no kuras var finansēt veselības aprūpi, kurai šobrīd katastrofāli trūkst līdzekļu. Un šis narkotiskā auga oreols arī smagi traucē tīri industriālai audzēšanai, pārstrādei, ražošanai, kaut tagad ES zaļā plāna ietvaros tas ir ideāls augs, ar ko īstenot izvirzītos zaļos mērķus!

Pēc policijas datiem, Latvijā ap simt tūkstošiem cilvēku šad tad paniekojas ar "zaļo". Domājams, realitātē ir divreiz vai trīsreiz lielāks skaits, jo cilvēki par to atklāti nerunā. Veidojas situācija, ka valsts joprojām represē ievērojamu skaitu cilvēku, kuru rīcība nevienam nenodara kaitējumu. Nemaz nerunājot par atbalstu noziedzīgiem grupējumiem, kas gūst pamatīgu peļņu, melnajā tirgū pārdodot šo augu. Legalizējot un kontrolējot šo tirgu, sabiedrība iegūtu kvalitatīvu produktu, kas ir nošķirts no stiprajām narkotikām, un caur darbaspēka, PVN un akcīzes nodokli iegūtu gan valsts budžets, gan sabiedrība. Kā Latvijas Republikas pilsonis un "Kaņepju vēstniecības" pārstāvis piedāvāju izbeigt šo nevajadzīgo karu pret kaņepēm un vienoties par jaunu sabiedrisko izlīgumu, kas veicinās šī tradicionālā auga atdzimšanu un izmantošanu sabiedrības un ikviena indivīda labā.

Pielikumā ir tabula, kurā ir salīdzināts narkotisko un psihoaktīvo vielu kaitējums.