Šī gada jau tā sarežģītajā svētku laikā sabiedrisko telpu satricināja ārsta Pētera Apiņa atklātā atbilde Andrim Skridem ar nosaukumu "Par viņa marihuānas un kanabisa slavinājumu". Kārtējo reizi ārsts ir apliecinājis savu nostāju pret kaņepi, sargājot sintētiskos, smagas blaknes izraisošos medikamentus, vienlaikus veicinot situāciju, kurā tiek tērēti milzīgi līdzekļi, lai izslēgtu no ārstēšanas dabisku, viegli audzējamu augu bez blaknēm un milzu iztērētām summām aptiekās.
Šāds uzskats mani neatstāja vienaldzīgu, un es vēlos paust savu viedokli par to, kāpēc kaņepes atzīšana ir iespēja Latvijai. Es esmu biedrības "Kaņepju vēstniecība" valdes loceklis, 5 gadus sociālajā tīklā "Facebook" vadu Medicīniskās kaņepes legalizēšanas atbalsta grupu, kurā ir ap 880 biedru. Regulāri apmeklēju starptautiskas konferences un uzturu kontaktus ar ārzemju zinātniekiem, ārstiem, aktīvistiem un citiem kaņepju biznesa pārstāvjiem. Andri Skridi personīgi nepazīstu, neesmu arī saņēmis atbildi uz manu vēstuli.
Tātad par visu pēc kārtas. Vai smēķējamo narkotiku skaidrības labad ir pareizi saukt par kanabisu? Tātad tiksim skaidrībā ar terminoloģiju. Zinātnes valoda ir latīņu, un kaņepju latīniskais nosaukums ir kanabis – ļoti līdzīgi kā visām pārējām indoeiropiešu tautām. Tas ir apliecinājums tam, cik sen tas ir cilvēkiem zināms un jau no seniem laikiem izmantots dažādiem mērķiem. Kanabiss tiek iedalīts trīs pamatgrupās – Sativa jeb sējas kaņepe, Indijas jeb Indica, kas ietilpst Sativa apakšgrupā, un Ruderalis jeb mežonīgais.