Es apzinos, ka valsts šobrīd stāv nopietnu izaicinājumu priekšā un mums visiem jāsaslēdzas dūrē, lai tos atrisinātu un glābtu mūsu cilvēkus. Vienlaikus mums jāapzinās, ka šajā pašā brīdī notiek arī citi procesi, kas ir sabiedrībai neredzami, bet varētu ietekmēt valsts attīstības gaitu un sabiedrības iespējas ietekmēt valsts pārvaldes darbu nākotnē. Un tās ir valsts augstāko amatpersonu vēlēšanas jeb politisko partiju savstarpējā sāncensība, lemjot par to, kas ieņems šos amatus.
2020. gada pēdējās un Jaunā gada pirmās nedēļas ir iezīmējušas pāris tendences jaunā valsts kontroliera atlases procesā, par kurām vēlos izteikties.
Pirmkārt, man kā sabiedrības loceklei ir ļoti svarīgi, kas notiks ar manis šobrīd vadīto iestādi nākamo četru gadu laikā. Otrkārt, man tas ir svarīgi kā amatpersonai, kas astoņus gadus ir strādājusi šajā amatā un palīdzējusi Valsts kontrolei kļūt par starptautiski atzītu publiskā sektora audita kompetences centru, kura darba organizāciju, pieredzi revīziju veikšanā un revīziju kvalitāti atzīst valstis ar būtiski augstākiem attīstības indeksiem kā Latvijai.
Atbilstoši likumam valsts kontroliera amata kandidātus izvirza Saeimā pārstāvētās politiskās partijas. Šobrīd valsts kontroliera amatam ir izvirzīti trīs kandidāti – divi Valsts kontroles padomes locekļi un pašreizējais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs. Saeimas balsojums ir plānots 14. janvārī, kas nozīmē, ka sabiedrībai praktiski nebūs iespēju iepazīties ne ar kandidātu zināšanām un profesionālo pieredzi, ne viņu piedāvātajām programmām vienas no Latvijas Republikas nedaudzajām konstitucionālajām iestādēm darbam un turpmākajai attīstībai.
Tieši tādēļ un, ņemot vērā valsts kontroliera amata kandidātu izvirzīšanas laikā izskanējušos argumentus viena vai otra kandidāta izvirzīšanai, man likās ļoti svarīgi apgāzt pāris mītu, kuri ir kalpojuši par pamatu lēmumu pieņemšanai, jo vismaz dažu no šiem mītiem uzturēšana, manuprāt, nopietni apdraud Valsts kontroles neatkarību – tādu Valsts kontroli, kādu to kā vienu no valsts pastāvēšanas un demokrātijas stūrakmeņiem bija iecerējuši Satversmes tēvi.
Ir divi pamata kritēriji, atbilstoši kuriem būtu jāvērtē valsts kontroliera amata kandidāti – profesionālisms un politiskā neatkarība.
Valsts kontroliera amata termiņš ir tikai četri gadi, publiskā sektora audits ir sarežģīta un starptautiski reglamentēta profesija, un Valsts kontrole šobrīd ir cienījams un profesionāļu respektēts spēlētājs starptautiskā līmenī. Valsts kontrolieris (ne iestāde) ir personīgi atbildīgs par publiskā sektora audita standartu noteikšanu ne tikai Valsts kontrolē, bet valstī kopumā. Valsts kontrolierim nav vietnieku. Šis nav politisks amats un īsais amata pilnvaru termiņš nepieļauj 'ieskriešanās' periodu, mācoties amatu no nulles, būtiski neiedragājot iestādes darba efektivitāti.
Tas nebūt nenozīmē, ka es neredzētu 'ārējos' kandidātus kā valsts kontroliera amata pildītājus. Tas būtu iespējams, ja tiktu piedāvāts zinošs auditors, kuram būtu papildus jāapgūst gan valsts augstākās audita iestādes vadības specifika, gan valsts pārvaldes iekārtas darbība.
Un vēl es ļoti vēlētos, lai jebkurš valsts kontroliera amata kandidāts tiktu izvirzīts, novērtējot viņa vai viņas iepriekšējā amatā paveikto. Jā, šeit jāuzsver, ka jau pašā atlases procesa sākumā vēlme izvirzīt ārēju kandidātu tika pamatota ar nepieciešamību pēc būtiskām pārmaiņām Valsts kontroles darbā, neraugoties uz Valsts kontroles, nebaidīšos teikt, būtisko lēcienu jaunā attīstības līmenī iepriekšējo gadu laikā. Nekad neesmu izvairījusies no kritikas un būtu labprāt uzklausījusi, kādas būtiskas pārmaiņas tiek sagaidītas. Atbildi man nav izdevies saņemt.
Tā vietā ir izskanējušas tikai uz mītiem balstītas vēlmes.
Pirmkārt, Valsts kontrolei būtu jāierobežo kritika, jākoncentrējas uz sadarbību ar valdību, vairāk jākonsultē.
Atbilstoši likumam Valsts kontrole viedokli sniedz tikai revīziju rezultātā. Tas nozīmē – pēc detalizētas pamatojošo dokumentu izpētes. Tāpēc Valsts kontrole 'konsultēs vispirms' tikai par jautājumiem, kas ir saistīti ar tās veiktajām revīzijām, ko Valsts kontrole arī pastiprināti dara – būtiski lielākā apjomā kā citas augstākās audita iestādes pasaulē. Valsts kontrole ne tikai seko tiesību aktu projektu virzībai jautājumos, kas bijuši tās revīziju apjomā un sniedz ierosinājumus to pilnveidošanai, Valsts kontrole arī izplata informāciju par tipiskākajām kļūdām, labās prakses piemēriem, kā arī nodrošina apmācību ne tikai valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, bet arī zvērinātiem revidentiem un iestāžu iekšējiem auditoriem. Jāuzsver, ka starptautiskie revīziju standarti neļauj augstākajai audita iestādei aizvietot valdību un veidot sistēmas valdības vietā, jo audita iestādes pienākums ir šīs sistēmas revidēt, kas nav iespējams, esot vienam no to izstrādātājiem. Arī mūsu starptautiskie partneri – Eiropas Sadarbības un attīstības organizācija (OECD) Latviju ir aicinājusi pārdomāt dažu kontrolējošo iestāžu praksi komentēt likumu un MK noteikumu projektus, jo šāda pieeja rada politikas un kontroles funkciju saplūšanas risku.
Vēlos uzsvērt, ka Valsts kontrole bija pirmā kontrolējošā iestāde, kas pandēmijas pirmā viļņa sākumā pagājušā gada martā piedāvāja Ministru prezidentam un visiem valdības ministriem atbalstu, piedāvājot paātrinātā režīmā gūt papildu pārliecību par Covid-19 ietekmes mazināšanai un seku novēršanai novirzītā apjomīgā finansējuma izlietošanas atbilstību, lai gūtās mācības varētu likt lietā iespējamā nākamā viļņa laikā. Valsts kontrole arī piedāvāja atbalstu lielu datu apjomu analīzē. Sadarbības rezultātā Valsts kontrole spēja operatīvi un pilnībā pārorientēt savu darbu, fokusējoties uz ar Covid-19 saistītiem jautājumiem, un darba rezultātus ministrijas šobrīd arī izmanto, lemjot par nākamajiem finansējuma piešķīrumiem. Arī šo Valsts kontroles pieeju un pieredzi šobrīd pārņem citas augstākās audita iestādes un starptautiskie partneri.
Attiecībā uz komunikāciju ar revidējamajām iestādēm - Valsts kontrole revīziju ziņojumos iekļauj arī atzinīgu vērtējumu par sakārtotām sistēmām, ieviestajiem ieteikumiem un progresu pārmaiņu īstenošanā. Arī ziņojumu publiskošanas laikā Valsts kontrole sadarbojas ar tām iestādēm, kuras ir izpratušas pārmaiņu nepieciešamību, piemēram, rīkojot kopīgas preses konferences vai diskusiju forumus. Katru gadu Valsts kontrole pasniedz atzinības rakstus iestādēm un partneriem, kuri ir bijuši 'pārmaiņu līderi'.
Vienlaikus nevajadzētu lolot ilūziju, ka Valsts kontrole būs revidējamo iestāžu draugs. Augstākajai audita iestādei nav tādu tiesību. Starptautiskie revīzijas standarti un starptautiskā labā prakse ir balstīti uz pricnipu, ka auditors ir sargsuns (watchdog). Sargsuns, kurš sabiedrības interesēs sargā nodokļu maksātāju naudu. Sargsuns, kurš ir reāli neatkarīgs, profesionāli skeptisks, kurš vēlēsies iegūt taustāmus pierādījumus naudas tērētāju rīcībai vai bezdarbībai. Sargsuns, kurš jautās un vēlēsies saņemt atbildes. Sargsuns, kura galvenais uzdotais jautājums vienmēr būs "Vai Tu ar saviem privātajiem līdzekļiem un mantu rīkotos tāpat?". Sargsuns, kurš atbildes darīs zināmas iedzīvotājiem, jo sargsuņa atbalsts un komanda ir sabiedrība.
Valsts kontrole būs atbalstošs, pieklājīgs, bet atturīgs sadarbības partneris. Tās revidenti neiesaistīsies pasākumos, kas varētu apdraudēt viņu neatkarību un objektivitāti. Auditora profesijas būtība nav būt klienta draugam. Šādos gadījumos viņš/viņa vairs nav auditors.
Manā ieskatā politiķiem būtu ne tikai jāatbalsta šāda pieeja, bet to arī augstu jānovērtē. Jā, mēs varam izvirzīt 'savu' cilvēku un cerēt, ka tiks izvēlētas nekaitīgas revīziju tēmas, netiks apmeklētas mūsu ministru vadītās ministrijas. Tomēr kādā brīdī tas var pavērsties pret mums. Konjunktūra taču laiku pa laikam mainās, vai ne? Tāpēc pilnībā neatkarīga augstākā audita iestāde ir vajadzīga ne tikai sabiedrībai. Tā ir noderīga arī sabiedrības priekšstāvjiem.
Visbeidzot par pozitīvismu un Valsts kontroles darba ietekmi. Sabiedrības uzticību valsts pārvaldei nav iespējams veicināt ar informācijas par trūkumiem slēpšanu no sabiedrības, bezzobainām revīzijām vai revīziju konstatējumu 'nogludināšanu'. Sabiedrības uzticību valsts pārvalde var iegūt, atzīstot kļūdas, smagi strādājot, lai šīs kļūdas novērstu nākotnē un demonstrējot sava darba rezultātus. Savukārt darba ietekmi var nodrošināt, izvēloties sabiedrībai svarīgas revīziju tēmas un kvalitatīvi šīs revīzijas veicot, nevis 'pārdodot' sabiedrībai neveiksmes kā veiksmju stāstus.
Nākamais mīts - Valsts kontrole iebilst pret inovācijām valsts pārvaldē.
Neslēpšu, ka pēdējā laikā ir izskanējusi un ar apskaužamu entuziasmu tiek virzīta ideja par dizaina pieeju valsts pārvaldē. Īsumā tas nozīmē – ļausim ierēdņiem eksperimentēt un kļūdīties. Līdzīgi kā farmācijas biznesā – izstrādājot jaunus medikamentus un apzinoties, ka ~90% no pētījumos ieguldītajiem resursiem nebūs rezultatīvi.
Valsts kontrole vienmēr ir uzsvērusi, ka Latvijai ir nepieciešama inovatīva un gudra valsts pārvalde. Jaunām pieejām ir noteikta vieta valsts pārvaldē, no tām nav jāizvairās, bet ir jāiemācās tās saprast, kontrolēt un vadīt. Kļūdainas un nelietderīgas darbības piemēram, e-veselības vai e-skolas projektu īstenošanas laikā "post factum" nevar pasludināt par iepriekš nebijušu, unikālu eksperimentu. Inovācijas un eksperimenti ir jāorganizē, jānosaka atbildīgais, mērogs, vieta un loma nacionālas politikas mērķu sasniegšanā. Pirms uzsākt testēt jaunas idejas, valsts pārvaldei jāsaprot, ka ar valsti un tās iedzīvotājiem neeksperimentē. Tas nav poligons, kurā pārbaudīt jaunas un ārēji pievilcīgas idejas.
Vai valsts pārvaldē, strādājot ar jauniem risinājumiem, ir pieļaujamas kļūdas? Pirmkārt šie risinājumi nav jāklasificē kā eksperiments, bet profesionāli un rūpīgi jāizstrādā. Otrkārt, ir jābūt stingrai gribai atzīt, ka no kļūdām ir jācenšas izvairīties. Tādējādi valsts pārvaldē, meklējot jaunus risinājumus, sastopoties ar laika trūkumu, citām neparedzētām problēmām, lielākais izaicinājums ir nevis paslaucīt kļūdas zem paklāja, bet gan atzīt tās, labot un neatkārtot. Viss jaunais, ko gribam pielietot valsts pārvaldē, nav fikso ideju pārbaudes pirmais solis, bet gan plānotas un mērķtiecīgas rīcības "apzinātības" pēdējais solis.
Valsts kontrole ir piedalījusies šādas izpratnes veidošanā, jau sākotnējā inovāciju politikas izstrādes posmā, uzrunājot institūciju vadītājus un skaidrojot inovāciju valsts pārvaldē būtību un jēgu. Valsts kontroles ieguldījumu ir atzinusi arī inovāciju procesa virzītāja - Valsts kanceleja, uzsverot, ka Valsts kontrole ir sniegusi vērtīgas vadlīnijas inovācijas un eksperimentēšanas jomā, kas sakrīt ar Hārvarda biznesa skolas uzstādījumiem, proti – inovācijas kultūrai nepieciešama disciplīna un pārvaldība, un radīt augstu inovācijas kultūru ir komplekss, stratēģisks, sistemātisks un ilgstošs darbs.
Esmu gandarīta, ka Valsts kontroles viedoklis tiek ņemts vērā turpmākajās politikas attīstības stadijās.
Ne mazāk svarīgs virziens pārvaldes inovāciju virzienā ir iepirkumu organizēšana tādā veidā, lai gūtu maksimāli efektīvāko atdevi no publisko resursu izmantošanas. Arī šajā procesā Valsts kontrole sniedz savu pienesumu gan starptautiskā, gan arī vietējā līmenī.
Kā būtiska nepieciešama pārmaiņa Valsts kontroles darbā tiek minēta arī nepieciešamība palielināt lietderības revīziju skaitu.
Lietderības revīziju skaita palielināšana ir jau plānota Valsts kontroles esošajā darbības stratēģijā – paredzot, ka atbilstības un lietderības pārbaudēm VK novirzīs 70% revīzijām paredzēto resursu, kas ir būtisks apjoms. Jāatceras, ka VK likums nenosaka obligātu un noteikta skaita atbilstības un lietderības revīziju veikšanu, vienlaikus nosakot obligātu ikgadējo finanšu revīziju veikšanu. Ir jāsaprot, ka obligāti veicamajām finanšu revīzijām ir nepieciešami resursi.
Pašlaik Valsts kontrole strādā pie finanšu revīzijām paredzēto resursu optimizēšanas, tajā skaitā plānojot revīzijās maksimāli iesaistīt zvērinātus revidentus un iekšējos auditorus, lai sasniegtu stratēģijā paredzēto 70% resursu novirzīšanu atbilstības un lietderības revīzijām. Valsts kontrole neredz iespēju šobrīd atstāt finanšu revīzijām mazāk par 30% no revīziju resursa, saglabājot revīziju kvalitāti. Tātad tālāka lietderības revīziju skaita palielināšana nav Valsts kontroles faktiskajās iespējās balstīta, ja vien netiek uzskatīts, ka valstij vairs nav nepieciešamas finanšu revīzijas jeb revīzijas par publisko iestāžu gada pārskatu pareizību, un Saeima neplāno pieņemt attiecīgus grozījumus tiesiskajā regulējumā.
Ir izskanējis arī mīts, ka Valsts kontroles ieteikumi ir pārāk vispārēji, tiem būtu jābūt precīzākiem un praktiskākiem.
Starptautiskie revīziju standarti nosaka, ka ieteikumam jābūt virzītam uz problēmas novēršanu, bet tas nedrīkst ierobežot revidējamās iestādes vadības atbildību un rīcības brīvību, proti – vadībai pašai ir pienākums izvēlēties visefektīvāko metodi, kā problēmas cēloņi tiek novērsti, jo darba specifikas pārzināšana un noteikšana ir vadības pienākums.
2016. gadā Valsts kontrole pakļāva savu darbu starptautiskam vērtējumam (peer review), kuru veica sešas citu valstu augstākās audita iestādes – ASV, Nīderlandes, Dānijas, Slovākijas un Polijas augstākās revīzijas iestādes un Eiropas Revīzijas palāta. Vērtējumam tika pakļautas pilnīgi visas Valsts kontroles darbības jomas, sākot ar stratēģisko plānošanu, revīziju tēmu izvēli un revīziju metodikas atbilstību, darba efektivitāti un beidzot ar personāla politikas īstenošanu.
Izvērtējuma rezultātā tika secināts, ka Latvijas Republikas Valsts kontrole ir atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem strādājoša un uz attīstību vērsta augstākā audita iestāde, kas ir viens no augstākajiem šāda veida izvērtējumu rezultātā sniegtajiem vērtējumiem.
Esmu patiesi gandarīta, ka savu darbu Valsts kontrolē man ir iespēja noslēgt ar īpašu revīziju. Nākamnedēļ, 11. janvārī publiskosim trīs revīzijas ziņojumus par finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu, tajā skaitā par faktoriem, kas to kavē. Šī ir revīzija, kuru veicām, atsaucoties tieši valdības aicinājumam. Šī ir visaptveroša, sistēmiska un strukturālās reformas atbalstoša revīzija, kādas es vēlētos redzēt Valsts kontroles izpildījumā arī turpmāk. Šī ir revīzija, kura pirmo reizi ne tikai Valsts kontroles vēsturē, bet jebkuras no 194 augstāko revīzijas iestāžu pasaulē vēsturē, tika veikta ciešā sadarbībā ar OECD, šai organizācijai sekojot Valsts kontroles piedāvātajam revīzijas tvērumam un izstrādājot prokuratūras darba starptautisko izvērtējumu. Šis izvērtējums kā ceturtais ziņojums tiks pievienots Valsts kontroles veiktās revīzijas finanšu un ekonomisko noziegumu jomā ziņojumu paketei. Revīzijas rezultātu publiskošanā pirmdien piedalīsies arī Latvijas Valsts prezidents, Ministru prezidents un OECD Ģenerālsekretārs. Es nevaru iedomāties notikumu starptautiskā audita jomā, kurš vēl vairāk apliecinātu Valsts kontroles pašreizējo kapacitāti un celtu ne tikai Valsts kontroles, bet arī Latvijas valsts starptautisko reputāciju.
Un izlēmu, ka piebildīšu arī to, ka šo revīziju ir vadījusi, darbu ar izmeklējošajām iestādēm, prokuratūru, tiesām un OECD koordinējusi Valsts kontroles padomes locekle, kura ir arī viena no trim valsts kontroliera amata kandidātiem. Ja valsts un sabiedrības prioritāte ir Valsts kontroles neapšaubāma un augsta profesionalitāte un absolūta neatkarība, tad šī ir mana ceļamaize un novēlējums lēmumu pieņēmējiem. Jo šo es varu Jums garantēt.
Personiski un kā valsts kontroliere varu godīgi teikt – profesionāli es varu un gribu izdarīt daudz. Savā amatā es izdarīju, cik varēju. Gribēju vairāk, bet cilvēciski - vairāk vienkārši nebija iespējams. Es lepojos ar Latvijas Republikas Valsts kontroli un aicinu arī politiķus lepoties ar to. Un pilnvērtīgi izmantot tās darba rezultātus. Un sargāt Valsts kontroles neatkarību. Jo neatkarīgāka būs valsts augstākā audita iestāde, jo spēcīgāka būs valsts!
Valsts kontroliera amata izvēle ir politiķu kompetence.
Es tikai aicinu mēģināt nesagraut izdarīto un lūdzu atcerēties, ka šis lēmums tieši skar konstitucionālas un sabiedrībai būtiskas valsts iestādes turpmāko attīstību.
Pateicos savai komandai Valsts kontrolē un sabiedrībai par sadarbību un atbalstu visu šo gadu garumā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!