Morāle izsaka normatīvu sociālās prakses struktūru, kas veic regulējošu funkciju, piedaloties sociālo attiecību sakārtošanā, stimulējot pašuzraudzību, paškontroli un pašpilnveidi."1 Izpratne par morāles normām laika gaitā var mainīties. Ir novērots, ka tā var mainīties arī telpā – ģeogrāfiski. Uzticamais Vladimira Putina ārpolitikas kareivis Sergejs Lavrovs, sākot ar 2007. gadu, sāka runāt par civilizāciju dialogu, dažkārt runājot arī par reliģijā balstītu morāles principu nepieciešamību starptautiskajā politikā.
2008. gadā tēma tika nostiprināta jau oficiālā dokumentā – Krievijas ārpolitikas koncepcijā, kur cita starpā teikts: "Mūsdienu starptautisko attiecību sistēmas formēšanā, tai skaitā tās morālajā pamatošanā, pieaug reliģiskā faktora nozīme. Šo uzdevumu nevar izpildīt bez vēršanās pie morālā kopsaucēja, kas vienmēr ir klātesošs."2
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!