Pārskatu meklētāja rezultātus, kuros parādās vārds "karma": "Tūlītējā karma – Rīgā VW visiem pielien priekšā; aizmugurē piebrauc policija." (delfi, 2020. gada 28. novembrī) "Mīlestība pret sevi maina karmu." (delfi, 2017. gada 11. februārī) "APRĒĶINI SAVU KARMAS SKAITLI! Lai to izdarītu, tev no sava dzimšanas datuma ir jāatņem skaitlis 1." (Brīvbrīdis, 2015. gada 16. martā) "Kā uzlabot karmu un pārtraukt neveiksmes plūsmu: 5 veidi." (Zeltene, 2018. gada 8. februārī) "No intervijas ar ekstrasensi Rešardu Kalpišu: "Karmu dēvē dažādi – par ģenētisko atmiņu, gēnu kodu, likteni, sūtību, informācijas enerģētisko plūsmu vai dvēseles atmiņām par dievišķo."" (eDruva, 2014. gada 12. septembrī)
Tā vien šķiet, mediju redaktori paļaujas uz to, ka vārds "karma" ir labi zināms un saprotams visplašākajās lasītāju aprindās un to nevajag tulkot vai paskaidrot. Galu galā, dažādos tekstos un kultūrās to lieto jau trīs vai pat četrus tūkstošus gadu.
Sanskrita vārds karman- (nominatīvā – karma) ir lietvārds nekatrā dzimtē; arī tā pamatnozīme ir visai neitrāla un vispārīga: darbs, darbība, rīcība, veikums, paveiktais, nodarījums. Senākajos indiešu literatūras pieminekļos (Rigvēdā tas atrodams 40 reizes) tas minēts tieši šādā izpratnē – "upurēšana ir vislabākais darbs (karma)". Specifiskākā nozīmē karma pirmoreiz parādās ap 7. gadsimtu pirms mūsu ēras Brihadāranjakas Upanišadā: "Patiesi, [cilvēks] labs kļūst caur labiem darbiem, slikts – caur sliktiem." Jau vēlāk karmas jēdziens pārceļoja uz dažādu Indijas reliģiju ētiku un soterioloģiju (mācību par dvēseles glābšanu) un kļuva par vienu no populārākajiem "Austrumu mācību" svešvārdiem 20. gadsimta garīguma meklētājiem visā pasaulē.