Inna Šteinbuka: Kā panākt ekonomikas atveseļošanos?  (55)

73 Latvijas pētnieku komanda meklē labākos risinājumus

Latvija ar Covid-19 krīzi saskārās laikā, kad tās ekonomiskā izaugsme jau sāka sabremzēties, ko ietekmēja tranzīta samazinājums un banku sektora "kapitālais remonts". Bez šaubām, "kapitālais remonts" finanšu sektorā ir ļāvis atgūt Latvijas reputāciju starptautiskajā banku vidē un apliecinājis, ka valdība spēj būt izlēmīga un rīkoties situācijā, kad starptautiskā uzticība ir apdraudēta. Tomēr cena, ko esam samaksājuši, ir nepiesaistītas investīcijas, apgrūtināta kreditēšana un uzņēmumu ierobežotas spējas attīstīt savu biznesu. Otrais pieminētais sektors ir kravu pārvadājumi, īpaši ostas un dzelzceļš, kas vēl pirms pašreizējās krīzes pieredzēja grūtības un lejupslīdi. Varam teikt: ja šo apstākļu kopums nesabremzētu ekonomiku vēl pirms Covid-19 krīzes, mēs krīzē ieietu no labāka "starta stāvokļa".

Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas ekonomika turpmākos mēnešos atradīsies turbulences zonā, ko ietekmēs ar Covid-19 saistītā ekonomiskā un sociālā spriedze. Covid-19 izplatības apstākļos ir nepieciešama tūlītēja, uz nākotni vērsta rīcība, lai mazinātu krīzes postošo ekonomisko un sociālo ietekmi. Ietekmīgas starptautiskās institūcijas, tādas kā Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienības (ES) un citu reģionu valstu valdības, tai skaitā Latvijas valdība, nepārtraukti precizē nākotnes scenārijus un meklē adekvātus rīcībpolitikas instrumentus Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai. Pasaules labākie ekonomisti un zinātnieki mēģina prognozēt ekonomikas "slimības" turpmāko gaitu un atrast spēcīgas zāles ekonomikas ātrākai atveseļošanai.

Arī Latvijas zinātnieki ir aktīvi iesaistījušies ekonomikas diagnostikā un pusgada laikā izstrādājuši vairākas ekonomiskās receptes, kuras šobrīd vērtē ministriju eksperti, nevalstiskās organizācijas un neatkarīgie ārvalstu zinātnieki.

Latvija nevar lepoties ar valsts atbalstu zinātniekiem, zinātnes finansējums no valsts budžeta ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Tomēr ārkārtas situācijā tika lemts finansēt 10 valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" projektus, tai skaitā projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes". Projekta īsais nosaukums "reCOVery-LV" skaidri iezīmē tā mērķi – Latvijas ekonomikas atveseļošana.

Projekta "reCOVery-LV" izstrādē tika iesaistīta pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņu universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes. Kopā strādājot 73 ekonomistiem, juristiem, politologiem un sociologiem, tajā skaitā 18 doktorantiem, izdevās triecientempā, nieka 6 mēnešos, apvienot pētnieku zinātnisko ekspertīzi ar valsts, pašvaldību un NVO praktisko pieredzi, lai atrastu adekvātus ekonomikas izrāviena rīkus.

Latvijas vēsturē pirmais produktivitātes ziņojums

Kopš 2020. gada jūlija strādājām ar pilnu atdevi, lai 5. janvārī iesniegtu politikas veidotājiem septiņus apjomīgus mūsu komandas ziņojumus ar secinājumiem un priekšlikumiem. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas norādījumiem varēsim informēt sabiedrību par gala rezultātiem tikai tad, kad saņemsim pozitīvus atzinumus gan no ministrijām, gan no neatkarīgiem ārvalstu zinātniekiem. Līdz marta beigām mums ir iespēja arī nostiprināt rezultātus.

Tomēr par vienu no projekta galvenajiem devumiem – "Latvijas produktivitātes ziņojumu 2020", kas tika pilnīgi pabeigts decembrī, – jau ir saņemts pozitīvs Ekonomikas ministrijas un Eiropas Komisijas (EK) atzinums. Par šī pētījuma būtību vēlos īsumā pastāstīt.

Manuprāt, ir diezgan simboliski, ka Latvijas vēsturē pirmais produktivitātes ziņojums, kas tika izstrādāts atbilstoši EK standartiem, ir tapis tieši Covid-19 izplatības apstākļos. Kāpēc produktivitātes "renesanse" tieši tagad ir īpaši svarīga?

Svarīgākais – konkurētspēja un produktivitāte

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto ir ES zemākajā galā pēc Rumānijas un Bulgārijas. 2019. gadā produktivitātes līmenis Latvijā veidoja pusi no ES vidējā līmeņa. Lēns ražīguma pieaugums vērojams apstrādes rūpniecībā, kas krietni atpaliek no Lietuvas un Igaunijas un 2019. gadā bija aptuveni 40% no ES vidējā līmeņa. Produktivitātes atpalicība ir cieši saistīta ar zemo augsto tehnoloģiju produktu daļu Latvijas eksportā un zemiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Pielietotā strukturālo izmaiņu ietekmes analīzes (shift share analysis) metode liecina, ka kopumā darba resursu pārdale par labu produktīvajām nozarēm ir nepietiekama, lai būtiski ietekmētu tautsaimniecības kopējā produktivitātes līmeņa straujāku kāpumu.

Produktivitātes pieaugums nenozīmē, ka mums jāstrādā vairāk. Mums jāstrādā gudrāk. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmeņa paaugstināšanas problēmas ir saistītas galvenokārt ar tās spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju un inovācijas, paplašināt dalību globālajās un reģionālajās vērtību ķēdēs un paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju.

Lai pēc iespējas mazinātu kaitējumu krīzes laikā, Latvijas valdība kopš krīzes sākuma sniedz samērīgu atbalstu tautsaimniecībai, kaut gan gribētos, lai valdības rīcība krīzes seku novēršanā būtu preventīvāka un ātrāka, bet atbalsts – lielāks. Tomēr, lai panāktu izrāvienu pēc krīzes, valstij nepieciešams ieguldīt mērķtiecīgi lielus finansiālos līdzekļus produktivitātes celšanā. Tas jādara tā, lai tautsaimniecība kļūtu konkurētspējīgāka. Tas nozīmē, ka valsts, veicot atbalsta pasākumus ekonomiskā potenciāla saglabāšanai, palīdz flagmaņu uzņēmumiem ar augstu pievienoto vērtību, kā arī strauji augošajiem inovatīvajiem uzņēmumiem stiprināt vai vismaz saglabāt veiktspēju un eksportspēju.

Lielākais efekts – no ES Atveseļošanās fonda līdzekļiem

Latvija var sniegt atbalstu gan ar saviem budžeta līdzekļiem, gan izmantojot iespējas, ko sniedz ES. Valsts budžeta finansētam atbalstam ir jābūt aizvien selektīvākam, labāk mērķētam un ar iespējami ātrāku ekonomisko efektu, bet īpaši lielu efektu varētu sniegt ES Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļi. Apgūstot nākamajos divos gados ES līdzekļus, ir jāseko ES noteiktajām prioritātēm, kas paredz mazināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo nevienlīdzību, stiprināt ekonomisko un sociālo noturību, mīkstināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, kā arī atbalstīt tautsaimniecības "zaļo" un digitālo transformāciju.

ES atveseļošanās fonda līdzekļi ir ļoti vērtīgs resurss, taču ekonomisko izrāvienu Latvijai tie nesīs tikai tad, ja šī nauda tiks efektīvi ieguldīta. Tāpēc ir svarīgi panākt, lai šī nauda nepārvērstos neefektīvos projektos, un nepieļaut bēdīgi slaveno G-24 līdzekļu likteni. Latvijas sabiedrībai ir tiesības zināt, kur un pēc kādiem kritērijiem nauda tiek ieguldīta.

Filtrs efektīvai līdzekļu sadalei

Kaut gan EK formulēja virkni kritēriju un ierobežojumu ES līdzekļu piešķiršanai, "reCOVery-LV" projekta ietvaros tika izstrādāti produktivitāti veicinoša uzņēmumu valsts atbalsta kritēriji, kurus mēs piedāvājam uzlikt kā papildu "filtru" līdzekļu piešķiršanas pamatojumam. Kritēriji tika pamatoti, izmantojot 167 tūkstošu Latvijas uzņēmumu parametru matemātisko analīzi. Kritēriji aprakstīti "Latvijas produktivitātes ziņojumā 2020" un varētu tikt izmantoti gan ES, gan nacionālo līdzekļu efektīvai izmantošanai, sniedzot atbalstu uzņēmumiem.

Produktivitātes ziņojuma galvenie secinājumi, īpaši par produktivitāti veicinošiem kritērijiem, 2020. gada 10. decembrī tika prezentēti ES produktivitātes padomju un Ekonomikas politikas komitejas kopējā sanāksmē un izraisīja patiesu interesi no dalībvalstu kolēģu puses. EK nolēma publicēt Latvijas produktivitātes ziņojumu savā mājaslapā, nodrošinot ziņojuma kopsavilkuma tulkojumu angļu valodā.

Kopumā aprēķini parāda, ka jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana rada būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi. Produktivitātei ir lielākais devums izaugsmē. Tomēr nozīmīgs faktors straujākas izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības problēmas risinājumiem. Ieguldījumiem cilvēkkapitālā ir ļoti liela nozīme. Kritiski svarīgi ir nodrošināt augošās un produktīvās nozares ar darbaspēku, kas nozīmē, ka ir jāpārskata līdzšinējās pieaugušo izglītības programmas un jāveicina darbaspēka pārplūde no mazāk produktīviem sektoriem uz produktīvām nozarēm.

Ja Latvijai izdosies paaugstināt produktivitāti, tā arī būs "burvju nūjiņa", kas nodrošinās paātrinātu izaugsmi. Labi apzināmies, ka nākotnē Latvijas ekonomiskie rādītāji var svārstīties plašā amplitūdā gan Covid-19, gan starptautisko un iekšējo politisko un ekonomisko risku dēļ. Un tomēr, rīkojoties prātīgi un investējot produktivitātes pieaugumā, turpmākajos piecos gados ikgadējā izaugsme var sasniegt vidēji 5,3 procentus, tādējādi garantējot ekonomikas atveseļošanos.