Mēs iestājamies pret politiķu mēģinājumu sašaurināt ģimenes definīciju, ignorējot realitāti, ka eksistē dažādas ģimenes formas, un tās pastāvēs neatkarīgi no tā, kas formulēts likumdošanas aktos. Vienpusīgi centieni uzspiest vienu modeli ir lēts mēģinājums gūt politisko kapitālu, spekulējot ar cilvēku bailēm un aizspriedumiem. Rezultātā tiek pastiprināta spriedze sabiedrībā.
Ģimenes modelis, uz kuru atsaucas likumdošanas izmaiņu iniciatori, gan pasaulē kopumā, gan arī Latvijā, ir veidojies pamazām. Vēsturē neeksistē "zelta laiki", kuros pastāvēja viens "pareizais" ģimenes modelis. Tā ir vēsturiska fikcija. Mūsdienās liela daļa bērnu dzīvo nepilnajās vai paplašinātajās ģimenēs. Arī šiem cilvēkiem, tāpat kā jebkuram, ir jādod iespēja justies un būt piederīgiem. Latvija nevar atļauties atstumt un zaudēt savus cilvēkus. Tas nav arī pretrunā ar dažādu konfesiju sociālo teoloģiju - solidaritāti ar marginalizētajiem neatkarīgi no tā vai piekrīt vai nepiekrīt viņu uzskatiem un īstenotajai dzīves praksei. Tam pamatā ir teoloģiskās antropoloģijas pozīcija, ka visi esam Dieva ģimenes locekļi.