Delfi foto misc. - 77827
Foto: LETA
Finanšu pasaulē būtiska loma ir efektīvi funkcionējošam kapitāla tirgum. Kapitāla tirgus uzņēmumiem nodrošina iespēju dažādot savus finanšu avotus, vietējiem un ārvalstu ieguldītājiem tas paver plašākas iespējas investēt, savukārt valstij attīstīts kapitāla tirgus nozīmē straujāku vietējās ekonomikas izaugsmi. Gan šie kapitāla tirgus spēlētāji – uzņēmumi, investori un valsts, gan arī kapitāla tirgus dalībnieki, kas apkalpo kapitāla tirgu, – ir cieši saistīti un viens otram vajadzīgi, jo tikai kopdarbā iespējams kapitāla tirgus attīstības lēciens.

Pēdējos 20 gados tradicionālais kapitāla tirgus (akcijas un obligācijas) Latvijā piedzīvojis sarežģītus laikus. Komercbanku piedāvātās zemās kredītprocentu likmes motivējušas uzņēmumus savai izaugsmei galvenokārt izmantot aizņēmumus bankās, nevis lūkoties pēc alternatīviem kapitāla piesaistes avotiem. Daļa biržā esošo emitentu bijuši pasīvi un nav izmantojuši kapitāla tirgus sniegtās priekšrocības. Arī ieguldītāji bijuši samērā kūtri. Viens no iemesliem, kas liedz plašākam iedzīvotāju lokam iesaistīties akciju tirgū, ir zema finanšu pratība un nepietiekamas zināšanas par ieguldījumu instrumentiem.

Latvijas akciju tirgus patlaban uzskatāms par nelikvīdu. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā vidējais akciju tirgus apgrozījumus jeb likviditāte 2020. gada pirmajos sešos mēnešos bija 23 reizes lielāks nekā mūsu tirgū. Daži skaitļi salīdzinājumam – 2020. gada pirmajā pusgadā AS "Nasdaq Riga" akciju tirgū vidējais apgrozījums vienā tirdzniecības dienā bija 60 000 eiro, Igaunijas "Nasdaq Tallinn" akciju tirgū – 1,37 miljoni eiro. Igaunijas akciju tirgū tāpat kā Latvijas tirgū 2020. gada jūnija beigās bija kotēti 18 akciju emitenti, taču tirgus kapitalizācija Igaunijas akciju tirgū bija trīsreiz lielāka nekā Latvijā: Igaunijā 2,59 miljardi eiro, bet Latvijā – 855,4 miljoni eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!