Foto: DELFI

Ziņa par dzīvību atguvušajiem tārpiem "Krievu zinātnieki atsaldējuši dažus aizvēsturiskus tārpus, un divi no tiem pamodušies. Šie divi tārpi, kas iegūti no mūžīgā sasaluma slāņa Arktikā, 2018. gadā bija 300 atsaldēto vidū, kuri bija paredzēti analīzei. Pēc atkušanas divi tārpi sāka kustēties un ēst. Vienam no tiem ir 32 000 gadu, otram – 41 700 gadu" parādījās oktobra beigās krieviski runājošajā pasaules daļā ļoti populārā sociālā tīkla Vkontakte divās sadaļās, kā arī tika pārpublicēta Facebook ar piebildi: "2020. gads vēl nav beidzies, vienkārši atgādinu." Kontaktā bija savā stilā atstāstīta Gazeta.ru 2018. gada jūlijā publicētā intervija ar Krievijas Augsnes zinātnes institūta pētniekiem par tā paša gada februārī publicēto rakstu Krievijas Zinātņu akadēmijas vēstīs.

Rakstā var uzzināt, ka no mūžīgā sasaluma zonas ģeoloģiskajiem urbumiem Kolimas upes krastos ir izdevies izņemt un savairot divu sugu nematodes. Augsnes nematodes ir attāli cērmju radinieki, sīki pavedienveida tārpiņi, sastopami it visur – gan tuksnešos, gan okeānos, gan augstu kalnos, gan dziļi pazemē. Domājams, ka atdzīvinātās nematodes sasalumā nonākušas pirms apmēram 40 000 gadu un kopš tā laika ne reizes nav atkusušas. No saltā miega atmodinātās nematodes vairojās bez seksa ar neapaugļotām olšūnām, ēda baktērijas, un to sugas piederību noteica ar mikroskopa un nukleīnskābju sekvencēšanas palīdzību. Dzīvi tārpiņi atrasti divos no 300 paraugiem. Tas šķiet aizdomīgi: ja reiz nematodes ir visur un tundras augsnē saglabā dzīvotspēju sasaldētā veidā, tad varētu gaidīt plašāku to pārstāvniecību pētītajā materiālā. Turpretī, ja atradumi ir reti, var gadīties, ka, piemēram, kušanas vai grunts slāņu nobīdes rezultātā vasarā atkususī augsnes virskārta ir piesārņojusi dziļāko, mūžīgā sasaluma daļu nesen, nevis pati sasalusi pirms desmitiem tūkstošu gadu.

Lai nu kā, raksts ir guvis ne tikai žurnālistu, bet arī zinātnieku ievērību. Datubāze Scopus rāda, ka līdz 2020. gada beigām tas jau ir citēts 13 publikācijās par anabiozi, astrobioloģiju un dabas aizsardzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!