Jau kopš universitāšu pirmsākumiem studējošais ir bijusi akadēmiskās kopienas centrālā figūra tik lielā mērā, ka pirmo universitāšu rektori un administrācija tika vēlēti no studējošo vidus, nevis akadēmiķiem, kuri tika piesaistīti kā mācībspēki. Tūkstoš gadus vēlāk, protams, augstskolu struktūras ir mainījušās, bet studējošais joprojām ir studiju procesa galvenā sastāvdaļa. Latvijas Izglītības un zinātnes ministri līdzīgi kā citviet Eiropā ir iesaistījušies Boloņas procesa ieviešanā Latvijā, kura ietvaros studējošais ir centrālā figūra augstākās izglītības sistēmā. Tieši studējošais ir tas, kuru ietekmē izmaiņas augstskolu pārvaldības reformas, jo viņš ir tas topošais speciālists, kas saņems augstskolas diplomu un izglītības procesā iegūtās prasmes un zināšanas liks lietā darba tirgū. Nav skaidrs, kāpēc Latvijas likumdevēji vēlas mazināt studējošo ietekmi uz notiekošo augstskolā, atsevišķos lēmumu pieņemšanas procesos studējošos pat atstājot aiz durvīm.
Studējošā viedoklis ne vienmēr izdevīgs
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!