dace bargā
Foto: Privātais arhīvs
Vai jums kādreiz ir gadījies tā, ka vieglprātīgi iesaistāties kādā interneta diskusijā un attopaties vairākas stundas vēlāk, pametis visus iesāktos darbus, lai domātu labākos argumentus, kā pamatot savu viedokli? Ja vēl pirms 20 gadiem kaislīgi pastrīdēties par kādu ētisku vai sociālpolitisku problēmu varēja pārsvarā mājas viesībās, tad šodien interneta mediji un sociālie tīkli dod iespēju to darīt jebkurā brīdī un teju ar jebkuru cilvēku.

Turklāt arī publiski, kas pateiktajam vārdam var dot lielāku rezonansi. Šajā sakarā arvien aktuālāks kļūst jautājums par vārda brīvību un tās robežām. Pavisam nesen vārda brīvība it kā tika ierobežota vienam no pašlaik pasaulē zināmākajiem viedokļu līderiem – "Twitter" bloķēja Donalda Trampa kontu, kā arī no "Facebook" un "YouTube" platformām tika dzēstas bijušā ASV prezidenta uzrunas protestētājiem, norādot, ka šis saturs veicina vardarbības risku, kā arī maldina sabiedrību par ASV vēlēšanu rezultātiem.

Trampa atbalstītāji norādīja uz cenzūru, lai gan patiesībā nekādu pārkāpumu šajā gadījumā nav. Sociālie tīkli pieder privātiem uzņēmumiem, kas nosaka lietošanas noteikumus savās platformās, jo neizbēgami ir pakļauti spiedienam ierobežot savās platformās darbības, kas varētu kaitēt sabiedrībai. Tiesa, robeža starp vārda brīvību un cenzūru ir ļoti smalka. Savukārt jautājums par to, kā ierobežot dezinformāciju un naida runu, vienlaikus neierobežojot vārda brīvību, šobrīd ir tik aktuāls kā vēl nekad.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!