Turklāt arī publiski, kas pateiktajam vārdam var dot lielāku rezonansi. Šajā sakarā arvien aktuālāks kļūst jautājums par vārda brīvību un tās robežām. Pavisam nesen vārda brīvība it kā tika ierobežota vienam no pašlaik pasaulē zināmākajiem viedokļu līderiem – "Twitter" bloķēja Donalda Trampa kontu, kā arī no "Facebook" un "YouTube" platformām tika dzēstas bijušā ASV prezidenta uzrunas protestētājiem, norādot, ka šis saturs veicina vardarbības risku, kā arī maldina sabiedrību par ASV vēlēšanu rezultātiem.
Trampa atbalstītāji norādīja uz cenzūru, lai gan patiesībā nekādu pārkāpumu šajā gadījumā nav. Sociālie tīkli pieder privātiem uzņēmumiem, kas nosaka lietošanas noteikumus savās platformās, jo neizbēgami ir pakļauti spiedienam ierobežot savās platformās darbības, kas varētu kaitēt sabiedrībai. Tiesa, robeža starp vārda brīvību un cenzūru ir ļoti smalka. Savukārt jautājums par to, kā ierobežot dezinformāciju un naida runu, vienlaikus neierobežojot vārda brīvību, šobrīd ir tik aktuāls kā vēl nekad.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!