toms baumanis
Foto: Privātais arhīvs
2021. gada 18. februārī apritēs gads, kopš Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu". Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to pieteica kā jaunas ēras sākumu augstākajā izglītībā Latvijā, kas tuvāko gadu laikā universitātes ievedīs pasaules augstskolu "Top 500" reitingā. Kā galveno risinājumu IZM piedāvāja jaunu pārvaldības modeli – ieviest padomes, iecelt rektorus, mazināt senāta funkcijas un likvidēt augstskolu satversmes sapulces, tādējādi ieviešot tiešu pārvaldi universitātēs. Taču Eiropas pieredze rāda, ka universitātes nekur nav ministriju tiešās pakļautības iestādes.

Ir pagājis smaga darba gads, veicot grozījumus Augstskolu likumā. Likums ļaus īstenot dzīvē IZM konceptuālajā ziņojumā paredzētās pārmaiņas. Gads ir pietiekami ilgs laika periods, lai izvērtētu un jautātu: vai iesaistītajām pusēm ir bijusi vienota izpratne par iecerēm? Vai plānotās pārmaiņas patiešām vērstas tikai uz augstākās izglītības iestāžu pārvaldības maiņu? Vai tomēr nepieciešama plašāka pieeja reformai?

Reformas politiskie mērķi, kļūdas un birokrātiskie šķēršļi

Tartu UniversitāteRīgas Stradiņa universitāte

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit