Andris Veselovskis: Veselība Covid-19 laikā  (63)

Mentālā veselība ir cilvēka un sabiedrības spēja domāt, dzīvi reaģēt, mijiedarboties ar apkārtējiem, strādāt, pelnīt iztiku un baudīt dzīvi.

2020. gada nogalē PVO, apkopojot ziņas no 130 valstīm, ziņoja par Covid-19 ietekmi uz cilvēku mentālo veselību. Cilvēki cieš paaugstinātas trauksmes, bezmiega, pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ. Pieprasījums pēc mentālās aprūpes speciālistiem un iestāžu palīdzības ir krasi pieaudzis. 93% gadījumu valstis ziņo, ka veselības aprūpes sistēmas netiek galā ar pieaugošajām problēmām.

Attīstītajā pasaulē mentālā veselība tiek uztverta kā absolūti nepieciešams priekšnoteikums labai cilvēka veselībai kopumā.

Mana pieredze

Tālāk rakstā būs mans redzējums par mentālās veselības situāciju Latvijā kopumā un Covid-19 krīzes laikā. Esmu psihoterapeits, kas 20 gadus strādā privātpraksē. Mans redzējums būs no privāti praktizējoša speciālista skatpunkta. Tāpat man ir daudzu gadu pieredze, apmācot jaunos psihoterapeitus. Mani klienti ir cilvēki ar augstāko izglītību – juristi, ārsti, topošie ārsti un rezidenti. Maksātspējīgi cilvēki, jo Latvijā nekad nav bijis valsts atmaksātas psihoterapijas. Līdz ar to mans skatījums neaptvers visus Latvijas iedzīvotājus.

Situācija veselības aprūpē

Latvijā ir diezgan labi attīstīta seku likvidācijas medicīna. Iedīgļa stadijā ir medicīna, kura palīdzētu cilvēkam būt veselam. Preventīvā medicīna – saslimšanas novēršanas medicīna – ir maz attīstīta. Minēšu piemērus. Daudzi cilvēki staigā ar paaugstinātu asinsspiedienu un to neārstē. Sekas ir infarkts, insults, pāragra nāve. Manā praksē ielaistas problēmas ir klasika – atnāk cilvēks 30–40 gadu vecumā pēc attiecību sabrukuma, panikas lēkmes, atnāk ar desmitiem gadu neārstētu depresiju, veģetatīvo distoniju. Traucējumi parasti ir sākušies pirms 10–30 gadiem, bieži pusaudža vecumā, cilvēks nav ārstējies. Piebildīšu, ka palīdzēt pusaudzim būtu daudz ātrāk un lētāk. Ļoti daudz ciešanu varētu aiztaupīt, novēršot mobingu skolās, parūpējoties, lai bērni jūtas labi. Tā būtu sabiedrības izaugsme un attīstība. Pagaidām sabiedrība vairāk domā par tūlītējām acīmredzamām baudām. Nav izpratnes par to, ka, piestrādājot pie veselības, varētu daudz labāk justies visu savu dzīvi.

Psihoterapija

Mūsu valstī tā ir par maksu. Attīstītākās valstīs psihoterapija ir bez maksas, jo ārstēt mentālas problēmas ir lētāk, nekā cīnīties ar sekām. Pacienti, kas neārstē depresiju un veģetatīvo distoniju, patērē milzīgus resursus, veicot liekus izmeklējumus, apmaksājot darba nespēju, ārstējot komplikācijas – satiksmes negadījumi, arteriālā hipertensija. Jebkura somatiska slimība grūtāk padodas ārstēšanai, ja cilvēkam ir emocionāli traucējumi. Depresija un trauksme ir biežākie alkohola atkarības un smēķēšanas cēloņi. Alkoholisms un smēķēšana samazina cilvēku dzīves ilgumu un kvalitāti, rada milzīgu slodzi medicīnas un sociālajā sfērā. Pagaidām sabiedrība nesaprot, ka novērst cēloņus ir efektīvāk un lētāk, nekā cīnīties ar sekām.

Depresija, kā arī veģetatīvā distonija ir relatīvi viegli un lēti ārstējama, ja ārstēšana tiek uzsākta agri. Manuprāt, sabiedrībai lētāk un efektīvāk būtu sākt rūpēties par bērnu un pusaudžu mentālo veselību.

Šogad valsts apmaksā tikai viena psihoterapijas rezidenta apmācību! Visi, kas mācās psihoterapiju, paši maksā par personīgo terapiju. Vienlaikus jau gadu psihoterapeitu privātprakses ir pārslogotas. Cilvēki gaida mēnešiem, lai tiktu pie izvēlētā terapeita.

Sabiedrības izpratnes līmenis

Pārsvarā cilvēki sliktu emocionālo pašsajūtu neuzskata par signālu, ka kaut kas būtu jārisina vai jāmaina. Ja sāp zobs, cilvēks steidzas pie zobārsta, neuztver palīdzības saņemšanu kā kaut ko apkaunojošu.

Savukārt, ja gadiem ilgi ir slikts garastāvoklis, neticība saviem spēkiem, nedrošība, mazvērtības sajūta, cilvēki par sevi kaunas, jūtas defektīvi, maldīgi domā, ka visi citi jūtas labāk. Problēmas paliek nerisinātas.

Vairumā gadījumu minētās problēmas ir atrisināmas. Depresiju var pārvarēt, pašvērtējumu var uzlabot – nav nepieciešams emocionālās sāpes remdēt alkoholā vai kā citādi sevi iznīcināt.

Cilvēku izpratne mainās

Šobrīd apmēram puse manu psihoterapijas klientu ir vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Viņi nāk, jo negrib ciest un mocīties dzīvē tā, kā ir darījuši viņu vecāki. Viņi atnāk, pirms attiecības ir izjukušas. Viņi grib dzīvot savu dzīvi bez smagām ciešanām. Pārsvarā mūsdienās ir iespējams dzīvot laimīgu dzīvi.

Covid-19 un mentālā veselība

Covid-19 palaidējmehānisms ir vīruss. Postījumus rada pats vīruss kā bioloģiska slimība, postījumus rada vīrusa radītās psiholoģiskās, sociālās un ekonomiskās sekas. Vīruss rada bailes, baiļu ietekmē cilvēki rīkojas neracionāli – kļūst pārgalvīgi vai pārāk piesardzīgi. Bailes pazemina imunitāti, kas paaugstina saslimstību un pasliktina slimības gaitu. Baiļu un stresa ietekmē valdības nespēj atrast labākos risinājumus krīzes seku mazināšanai.

Visām krīzēm ir raksturīgas pārmērīgas, pat neizturamas emocijas – mēs novērojam trauksmi, bailes, paaugstinātu agresivitāti. Cilvēki sašķeļas pretējās nometnēs, meklē ienaidniekus, uzsāk bezjēdzīgas savstarpējās ķildas, kuras rada aizvien lielāku postu. Masku atbalstītāji cīnās pret masku pretiniekiem. Vieni ir par vakcīnām, citi – pret.

Cieš indivīdu mentālā veselība. Cieš arī visas sabiedrības funkcionēšana. Valdība dzīvo savā burbulī, cilvēki neuzticas valdībai, nav savstarpējās sapratnes, rodas konflikti – trauksme aug, sadarbība nenotiek. Postījumus šobrīd nodara vīruss, cilvēku nespēja racionāli mierīgi rīkoties, ekonomiskās krīzes sekas.

Var teikt, ka ir cietusi visas sabiedrības mentālā veselība – sabiedrība nefunkcionē kā vienots organisms.

Kāpēc, piemēram, Somija tiek galā labāk?

Somija nav izpostīta kara laikā. Tā ir spējusi atvairīt Krievijas iebrukumu (nav tik daudz veco traumu). Somijā lielāka vērtība ir rūpēm vienam par otru. Mans skolotājs no Helsinkiem stāstīja, ka viņš neslēdz privātprakses durvis, jo neviens neko nepaņems. Pie mums dominē konkurence – kurš labāks, kurš veiksmīgāks. Sadarbībai nav lielas vērtības. Melu līmenis sabiedrībā ir ļoti augsts. Spilgts nesadarbības piemērs ir vakcīnas, no kurām, izrādās, esam atteikušies.

Somijā rūpējas par cilvēku mentālo veselību. Gadu desmitiem ir pieejama valsts apmaksāta psihoterapija. Īpaši tiek domāts par jauniešiem.

Ja cilvēki izjūt rūpes par sevi, viņi ir lojāli savai valstij un kļūst spējīgi rūpēties par citiem.

Pozitīvas izmaiņas

Ir izskanējusi ziņa, ka no gada vidus būs pieejamas 10 valsts apmaksātas psihoterapeita konsultācijas. Tas ir apsveicami. Ceru, ka tas ir sākums un būs arī turpinājums. Tāpat aizvien vairāk tiek runāts par pusaudžu mentālo veselību. Vardarbība it kā nav nekas labs. Taču realitātē mobings skolās un darbavietās joprojām ir ļoti izplatīts. It kā būtu jāsamazina vardarbība, bet maz kas tiek darīts.

Pārmaiņas sāk notikt. Tās notiek ļoti lēni. Pāreja no vardarbības uz sadarbību prasīs daudzas desmitgades.

Aizraušanās ar Covid-19

Cilvēkiem patīk pārmērīgi aizrauties ar kādu vienu super svarīgu lietu. Tā var būt pārmērīga strādāšana, pārmērīga ēšana, pārāk optimistiska prognoze – 2007. gadā dzīvokļu cenas cēlās, cilvēki bija pārāk optimistiski – tas izraisīja krīzi.

Šobrīd ir iespaids, ka ir pārmērīga aizrautība ar Covid-19 – it kā tas būtu vienīgais svarīgais jautājums valstī. Pārmērīga aizrautība ar vienu jautājumu izraisa problēmas citās jomās – plaukst un zeļ mentālie traucējumi, daļa sabiedrības ir smagā ekonomiskajā situācijā, citas hroniskas slimības netiek ārstētas.

Ar Covid-19 ir jācīnās mierīgi, pragmatiski, gudri, vienlaikus rūpējoties par cilvēkiem, rūpējoties par ekonomiku. Ja organisma cīņa pret vīrusu ir vāja, vīruss iznīcina organismu. Ja organisms reaģē adekvāti, vīruss tiek neitralizēts. Ja organisma imūnsistēma reaģē uz vīrusu pārāk spēcīgi, organisms iznīcina pats sevi.

Izskatās, ka Covid-19 ir izraisījis pārāk lielu reakciju – autoimūnu reakciju. Organisms pats sev nodara kaitējumu. Cilvēki cīnās viens ar otru tā vietā, lai sadarbotos. Valdība nespēj vienoties, pasūtīt un piegādāt vakcīnas. Cilvēki sociālajos tīklos cīnās par un pret vakcīnām.

Vīruss sabiedē cilvēkus, cilvēki sāk uzbrukt viens otram. Pieaug pārmērīgi saspringta gaisotne. Neviens nevienam neuzticas – tās jau ir mentālas problēmas. Tās ir risināmas ar izpratni un sadarbību, nevis ar problēmas noliegumu un spriedzes eskalāciju.

Ieteikumi

Lai izdodas!