Svētā Pētera baznīca ir unikāls dievnams Latvijas sakrālajā mantojumā. Mūsdienās apbrīnotā Ziemeļeiropas augstās gotikas ķieģeļu arhitektūras pērle uzcelta 1409. gadā un ir franču katedrāļu arhitektūras iedvesmota, un ir tā dēvētā "franču kora" tipa celtnes izplatības tālākais piemērs Eiropas ziemeļos. Livonijas luteriskās reformācijas centrs un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas vācu draudžu bīskapa sēdeklis līdz Latvijas vācu tautības pilsoņu repatriācijai. Unikāla arī tādēļ, ka joprojām nav novērstas okupācijas sekas, proti, attiecībā uz Svētā Pētera baznīcu nav izpildīts Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām" spēkā stāšanās kārtību" noteiktais, ka Svētā Pētera baznīcas statuss jānosaka ar īpašu likumu.
2020. gada laikā kļuva zināms, ka Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāgs ir lēmis par līdzfinansējuma iespēju 50% apmērā no VFR budžeta Rīgas Svētā Pētera baznīcas visaptverošai restaurācijai. Programmu īstenot ir uzticēts VFR Ārlietu ministrijai, bet Latvijas likumdevējam ir jāpieņem Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums, lai beidzot būtu skaidrs baznīcas īpašuma statuss un pārvaldības risinājums. Viedokļu un interešu dažādība ir tāda, ka rada nevajadzīgu risku Svētā Pētera baznīcas restaurācijas procesam un Vācijas partneru līdzdalībai. Taču restaurācija ir neatliekama: ugunsdrošības sistēma nedarbojas, torņa lifts ir avārijas stāvoklī, ap baznīcu nav ūdens novades sistēmas, laika zobs ir radījis nozīmīgus bojājumus logu ailām un citām konstrukcijas detaļām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!