Nopirkt, izsaiņojot radīt varenu kaudzi kartona, plastmasas un putuplasta atkritumu, dažus mēnešus palietot, kamēr ierīce saplīst un… paslēpt skapī līdz pavasara tīrīšanai, vai vienkārši izmest. Diemžēl liela daļa lasītāju atpazīs šādu situāciju, kas ik gadu pasaulē un arī Latvijā, notiek daudz – pārāk daudz – reižu. Kāpēc tā? Joprojām valda "lineārs" ražošanas un patēriņa modelis: iegūt dabas resursus un ražot preces, kuras pilda izgāztuves. Tas arī viss, dodiet nākamo!
Rezultātā pasaule patērē dabas resursus tik pārmērīgi, it kā mums būtu teju trīs planētas. To veicina, piemēram, nepārdomāta tirdzniecība internetā – kaut gan preces vai ēdienu uz mājām pasūtu reti, redzu, ka piegādēs lielos apjomos tiek izmantoti arī videi nedraudzīgi iepakojumi. Vidēji katrs latvietis līdz šim gadā saražojis 134 kilogramus iepakojuma atkritumu, bet pandēmijas laikā šis rādītājs pieaudzis vēl vairāk.
Tādēļ jāievieš aprites ekonomika jeb tāda ražošana, kas veicina resursu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, samazinot dabas resursu izmantošanu un piesārņojumu. Šī ir viena no mana darba prioritātēm Vides komitejā, kas ir vadošā Eiropas Parlamentā (EP) aprites ekonomikas jomā. Konkrētus soļus, lai samazinātu izšķērdīgu resursu lietojumu, ļaus spert manis izstrādātais pilotprojekts cīņai pret pārtikas nonākšanu atkritumos. Tas iekļauts šī gada Eiropas Savienības budžetā un saņems 650 000 eiro, lai eksperti varētu sagatavot praktiskus risinājumus pārtikas izmešanas mazināšanai mājsaimniecībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!