Nopirkt, izsaiņojot radīt varenu kaudzi kartona, plastmasas un putuplasta atkritumu, dažus mēnešus palietot, kamēr ierīce saplīst un… paslēpt skapī līdz pavasara tīrīšanai, vai vienkārši izmest. Diemžēl liela daļa lasītāju atpazīs šādu situāciju, kas ik gadu pasaulē un arī Latvijā, notiek daudz – pārāk daudz – reižu. Kāpēc tā? Joprojām valda "lineārs" ražošanas un patēriņa modelis: iegūt dabas resursus un ražot preces, kuras pilda izgāztuves. Tas arī viss, dodiet nākamo!
Rezultātā pasaule patērē dabas resursus tik pārmērīgi, it kā mums būtu teju trīs planētas. To veicina, piemēram, nepārdomāta tirdzniecība internetā – kaut gan preces vai ēdienu uz mājām pasūtu reti, redzu, ka piegādēs lielos apjomos tiek izmantoti arī videi nedraudzīgi iepakojumi. Vidēji katrs latvietis līdz šim gadā saražojis 134 kilogramus iepakojuma atkritumu, bet pandēmijas laikā šis rādītājs pieaudzis vēl vairāk.
Tādēļ jāievieš aprites ekonomika jeb tāda ražošana, kas veicina resursu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, samazinot dabas resursu izmantošanu un piesārņojumu. Šī ir viena no mana darba prioritātēm Vides komitejā, kas ir vadošā Eiropas Parlamentā (EP) aprites ekonomikas jomā. Konkrētus soļus, lai samazinātu izšķērdīgu resursu lietojumu, ļaus spert manis izstrādātais pilotprojekts cīņai pret pārtikas nonākšanu atkritumos. Tas iekļauts šī gada Eiropas Savienības budžetā un saņems 650 000 eiro, lai eksperti varētu sagatavot praktiskus risinājumus pārtikas izmešanas mazināšanai mājsaimniecībās.
Pavisam nesen EP apstiprinājām arī ziņojumu par jaunu Eiropas līmeņa rīcības plānu aprites ekonomikas ieviešanai, kurā izdevās iekļaut daudzus manus priekšlikumus. Kā īpaši nozīmīgu vēlos izcelt ierosināto rīcību, lai samazinātu iepakojuma lietojumu, tai skaitā pārmērīgu iepakojumu, jo nav prātīgi ik nieciņu saiņot kartonā un plastmasā. Tādēļ tiks palielināta atbildība interneta pārdevējiem un noteikts, ka līdz 2030. gadam visam iepakojumam ES tirgū jābūt atkārtoti izmantojamam vai pārstrādājamam.
Tāpat preces jāpadara izturīgākas un remontējamas. Strauji pieaug, piemēram, elektronikas preču atkritumu apjoms. Tajā pašā laikā, divas trešdaļas eiropiešu aptaujās norāda, ka vēlētos savas digitālās ierīces izmantot ilgāk, ja tās turpinātu labi kalpot. Tādēļ jāpaplašina tiesības uz remontu, lai pagarinātu tehnikas lietošanu. Savukārt vienots mobilo ierīču – viedtālruņu, planšetdatoru, e-grāmatu lasītāju un līdzīgu elektronikas preču – lādētājs, par kura ieviešanu savulaik iestājos, ievērojami samazinās atkritumu apjomu.
Gan ražotājiem, gan patērētājiem ir nepieciešami arī jauni veidi, kā uztvert patēriņu. Atbalstot principu "produkts kā pakalpojums", biežāk pirksim servisu, bet ražotājs saglabās produktu savā īpašumā, nesot atbildību par tā lietojamību. Piemēram, iegādāsimies nevis konkrētu veļas mašīnu, bet gan pakalpojumu ar garantētu mazgāšanas reižu skaitu. Tas mudinās ražotāju padarīt ierīces pēc iespējas izturīgākas un ilgāk lietojamas. Savukārt preču nomu apkārtnes iedzīvotāju starpā varētu izvērst, izmantojot digitālus risinājumus.
Šīs pārmaiņas ir liela iespēja Latvijas radošajiem uzņēmējiem piedāvāt jaunas, ilgtspējīgas preces. Kā liecina nesens pētījums, aprites ekonomikas ieviešana līdz 2030. gadam ES varētu radīt ap 700 000 jaunu darbavietu un palielināt izaugsmi par 0,5%. Tas iezīmē pareizo ceļu – gan videi, gan cilvēku maciņiem izdevīgu attīstību.
Aprites ekonomikas principi ir atslēga tam, lai salāgotu izaugsmi ar labāku vides aizsardzību, un var dot vērtīgu stimulu tautsaimniecībai arī, atgūstoties no vīrusa radītajām grūtībām. Tādēļ uzskatu, ka aprites ekonomikas izvēršanai Latvijā jānovirza nozīmīgas investīcijas no ES fondiem. Gan valstij, gan privātiem investoriem noteikti jāpalielina ieguldījumi pētniecībā, kas palīdzēs radīt efektīvākas ražošanas un pārstrādes tehnoloģijas.
Visbeidzot, lai tas patiešām izdotos, būtiska loma ir atvēlēta arī ikvienam no mums. Mēs varam pārvērtēt savas izvēles kā patērētāji un mainīt attieksmi, vairāk preces saudzējot, aizņemoties, lietojot atkārtoti un remontējot. Jāatmet "izmešanas kultūra", ko veicinājuši starptautiskie ražošanas giganti un tirdzniecības ķēdes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!