Ir pagājis mēnesis, kopš Iekšlietu ministrija savā mājaslapā publicēja likumprojektu, ar kuru Krimināllikumā paredzēts noteikt līdz pat gadam brīvības atņemšanu par policistu un robežsargu goda un cieņas aizskaršanu. Lai gan šis nav peļamākais Iekšlietu ministrijas ierosinājums (atcerēsimies ideju apvienot Iekšlietu un Tieslietu ministriju), tas noteikti nav arī spožākais.
Pēdējā mēneša laikā par likumprojektu pozitīvi izteikušies ne tikai paši tā virzītāji, bet arī tiesību zinātņu doktore un Latvijas Universitātes profesore Valentija Liholaja, kura cita starpā atsaucas arī uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un citiem starptautiskiem dokumentiem, kuri paredz cilvēka goda un cieņas aizsardzību. Te jau sākumā jānorāda, ka atsauces uz starptautiskajiem līgumiem vērtējamas kritiski. Lai gan cilvēka gods ir viena no galvenajām vērtībām, Eiropas Savienības nostāja ir tāda, ka brīvības atņemšana par goda un cieņas aizskaršanu ir pārmērīga. Tomēr šajā rakstā es neiedziļināšos juridiski sarežģītā tiesību teorijas analīzē, bet gan aplūkošu likumprojekta īstenošanu no dažu praktisku aspektu viedokļa.
Policistu tiesības jau pašlaik ir īpaši aizsargātas
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!