Šobrīd Saeimā virzās uz priekšu lobēšanas atklātības vai interešu pārstāvniecības / aizstāvības likuma izstrāde, kura mērķis ir pareizs – ieviest skaidrību un kārtību dialogā starp dažnedažādiem interešu pārstāvjiem un valsti, tai skaitā, pašvaldības institūcijām. Ņemot vērā to, ka likumprojekta izstrādē ir piesaistīti ārēji resursi un pašu potenciālo lobētāju ieguldījumu šajā procesā, veicot sabiedriskās domas aptaujas, pat ļoti varbūt, ka šoreiz Saeima likumu tuvākajā nākotnē pieņems.
Vēlos atgādināt, ka valdība un arī likumdevējs darbu pie lobēšanas jeb interešu pārstāvniecības regulējuma izstrādes sāka jau 2007./2008.gadā, taču līdz tas neguva apstiprinājumu. Jau toreiz Latvijas Lobētāju asociācijas vadītājs Guntars Grīnvalds ļoti precīzi aizrādīja, ka precīzāk ir šo likumprojektu saukt par Interešu pārstāvības nevis lobēšanas likumu, jo šis termins Latvijas sabiedrībā tiek uztverts teju kā krimināli sodāma darbība – tam ir negatīvs sociāls uzslāņojums.
Kā jūs domājiet, kurš bija pirmais oficiāli reģistrētais Latvijas lobētājs Eiropas Savienībā? Nē, tas nebija uzņēmums vai kāda nozares apvienība. Tā bija Rīgas pilsētas dome, kuras pārstāve bija pirmā oficiāli reģistrētā lobētāja Eiropas Parlamentā vēl pirms-Ušakova ēras. Te jāpiebilst, ka šī prakse, kad valsts institūcijas pašas kļūst vai algo profesionālus lobētājus Latvijas nacionālo vai sava resoru interešu pārstāvībai un aizstāvībai, ir vērā ņemama, kas darbojas paralēli un papildina formālos starpinstitūciju praksi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!