2021. gada budžeta pieņemšanas laikā Saeimas deputātiem no visām valdību veidojošām partijām izdevās panākt lielāku finansējumu vēža ārstēšanai un diagnostikai, papildu naudu iegūstot no tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa palielināšanas. Lai arī šie līdzekļi Veselības ministrijas (VM) rīcībā ir jau no šā gada 1. janvāra, mēs saņemam ziņas, ka nauda nav nonākusi līdz pacientiem, kam tā bija paredzēta Saeimā iesniegtajā likuma grozījumā!
Tās ir ne tikai satraucošas ziņas, tas ir bezprecedenta gadījums. Saeima nobalso par kādu konkrētu valsts budžeta izlietojuma mērķi, bet VM un Nacionālā veselības dienesta (NVD) ierēdņi izlemj citādāk – viņi nepiedāvā Saeimai mainīt lēmumu, bet mierīgi izlieto naudu citam mērķim.
Patiešām Covid-19 krīze šobrīd izgaismo VM un NVD ierēdņu darba kvalitāti ne no labākās puses. Jāsecina, ka Covid krīzes "menedžments" nav izņēmums – tas ir drīzāk likumsakarīgs un sistēmisks. Tikai šeit aprakstītajā gadījumā ierēdņi "ar vieglu roku" pārkāpj pašsaprotamu demokrātiskas valsts pamatprincipu. Parlamenta lēmumi ir jāievēro! Arī par šo ārkārtējo situāciju ir nepieciešama dienesta izmeklēšana. Tāda NVD un VM ierēdņu "pašdarbība" nav pieļaujama, jo tā grauj uzticēšanos.
Jāatgādina, ka no tabakas izstrādājuma akcīzes nodokļa paaugstināšanas iegūto finansējumu mēs paredzējām novirzīt konkrētiem mērķiem – prostatas vēža skrīningam, dzemdes kakla vēža skrīningam, biomarķieriem un jaunu inovatīvo zāļu iegādei, pirmkārt olnīcu vēža, aizkuņģa dziedzera vēža un citām pacientu grupām, kurām šobrīd nav pieejamas mūsdienīgas ārstēšanas terapijas. Tāda bija skaidri un nepārprotami paustā likumdevēja griba. To rudenī komentēja un atbalstīja vadošie mediķi. Saeimā par to balsoja un likumā grozījumus iesniedza visu koalīciju partiju deputāti.
Tomēr izrādās, ka nauda vai vismaz daļa no tās līdz pacientiem, kuru ārstēšanai šie līdzekļi paredzēti, nav nonākusi, un pacienti joprojām ir ķīlnieku lomā. Tā ir novirzīta NVD deficīta mazināšanai. Tas ir svarīgs nolūks, bet Saeima par to nebalsoja. Tā darīt nedrīkst.
Ļoti neapskaužamā situācijā jau ilgāku laiku ir olnīcu vēža pacientes, kurām nav pieejama efektīva zāļu terapija agrīnā slimības stadijā. Pie Saeimas deputātiem ir vērsušies ārsti un pacientu organizāciju pārstāvji, kuri uzsver, ka viena no efektīvām olnīcu vēža ārstēšanas terapijām Latvijas pacientēm pieejama tikai 2. līnijā, nevis 1. līnijā, tātad – agrīni. Būtu svarīgi, lai pacientes jau pirmajā ārstēšanās posmā, pēc pirmreizējas audzēja atklāšanas, saņem efektīvu terapiju, jo tad tā ir ievērojami iedarbīgāka nekā vēlāk. Tas nozīmētu, ka valsts budžeta nauda tiktu izlietota efektīvākajā veidā, tāpat kā tas jau šobrīd ir daudzās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā arī Lietuvā un Igaunijā. Šobrīd secināms, ka VM un NVD ierēdņi apzināti neizlieto budžeta naudu efektīvākajā veidā, tomēr tādam būtu jābūt viņu darba pienākumam, īpaši tajos gadījumos, kad ir pieejami patiesi efektīvi risinājumi.
2019. gada nogalē Nacionālajā veselības dienestā iepriekš jau apmaksātā medikamenta, kas nebija vairs pieejams, vietā tika iesniegta cita zāļu forma – apvalkotas tabletes. Tās lietotu tā pati pacientu grupa, kas līdz 2020. gada jūlijam saņēma zāles kapsulas formā. Tablešu zāļu formas izmaksas nez kāpēc ir divas reizes augstākas nekā kapsulu izmaksas. Tika iesniegta arī jauna klīniskā un ekonomiskā informācija. No 2019. gada beigām līdz 2020. gada jūlijam bija notikušas pārrunas ar zāļu ražotāju par finansiālās līdzdalības apjomu, lai tablešu zāļu forma būtu izmaksu efektīva un izmaksu efektivitātes pieauguma rādītājs atbilstu Ministru kabineta noteikumu prasībām.
Tā kā zāļu ražotājs un NVD nevienojās par pietiekošu izmaksu samazinājumu, ražotājs esot mutiski paziņojis, ka nav ieinteresēts tālākās sarunās par minēto pacientu grupu. Mutisks paziņojums, kā rezultātā olnīcu vēža pacientes 1. līnijā paliek bez efektīva risinājuma. Varam tikai minēt, vai rezultāts ir sarunu vedēju neveiksme vai farmācijas milžu nevēlēšanās samazināt peļņas daļu. Kurš par to atbildēs, kurš pieņēma lēmumu un atbildēs pacientēm un ārstiem uz jautājumu – kāpēc netiek darīts viss iespējami labākais, lai sievietes varētu dzīvot?
Ierosināšu, lai Saeimas attiecīgajā komisijā šis naudas izlietojuma piemērs un prakse tiktu izskatīta un attiecīgi novērtēta. "Menedžējot" naudu kā šajā piemērā, VM nekad nepietiks naudas. Mums jābūt pārliecinātiem, ka budžeta līdzekļi tiešām tiek investēti ar augstāko efektivitāti. Tas palīdz iestāties par papildu naudas piešķiršanu un pārvarēt skeptiķu pretestību, kas saka, ka dot naudu NVD un VM ir kā bērt to caurā mucā. Deputāti šobrīd Saeimā diskutē par papildu līdzekļu atrašanu, tai skaitā onkoloģijas pacientiem, tāpēc šādu NVD un VM rīcību nedrīkstam atļauties.
Strādājot Saeimas Onkoloģijas pacientu atbalsta grupā, zinām, ka, par laimi, veselības aprūpes sistēmā ir notikušas pārmaiņas un arvien vairāk pacientiem tiek nodrošināta iespēja ar valsts kompensētām zālēm ārstēties jau agrīnās slimības stadijās, tātad arī izveseļoties. Tādēļ arī olnīcu vēža pacientēm ir jābūt iespējai saņemt mūsdienīgu terapiju savlaicīgi. Kāds būtu iemesls nevienlīdzībai?
Saeima lēmumu par finansējuma papildus piešķiršanu diagnostikai un skrīningam no 1. janvāra pieņēma jau 2020. gada 2 .decembrī. Bet VM šobrīd sola, ka tikai tagad virzīs grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", paredzot no 2021. gada marta ieviest prostatas vēža skrīningu, paredzot prostatas specifiskā antigēna (PSA) noteikšanu. Arī izmaiņas dzemdes kakla vēža diagnostikā kavējas un tikai no 2021. gada 1. jūlija ir plānots mainīt dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes un diagnostikas metodi, esošo citoloģiskās uztriepes izmeklējumu aizstājot ar šķidruma citoloģiju, kas ir daudz precīzāka.
Onkoloģisko slimību jomā šis, protams, nav vienīgais steidzami risināmais jautājums. Stipri lielas pūles jāpieliek, lai izveidotu un uzturētu pacientu reģistru. Jāpanāk onkoloģisko marķieru plašāka lietošana, jo tas ļauj ārstiem un pacientiem precīzāk izvēlēties vajadzīgās zāles, kas savukārt nodrošina ārstēšanu un līdzekļu izlietošanu visefektīvākajā veidā. Ļoti daudz vēl jādara, lai nodrošinātu agrīnu diagnostiku un agrīnu ārstēšanu visās vēža diagnozēs. Nepietiekamais budžets ir būtiskākā problēma, bet kopīgiem spēkiem mēs varētu atrast papildu finansējuma avotus turpmākajiem gadiem vēža diagnosticēšanai un ārstēšanai.
Vēža ārstēšanā Latvijā pamazām nostājamies uz pareizā ceļa. Progress ir sasniegts, pateicoties onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošanas plānam, kuram šobrīd top jauna versija. Tomēr jāatceras, ka plāna īstenošana bez atbilstoša finansējuma nebūs iespējama, tādēļ jau laikus ir jābūt caurspīdīgumam un skaidrībai par līdzekļu avotiem un to izlietojumu konkrētajam mērķim. Ierēdņu pozitīvai līdzdarbībai ir kritiski svarīga nozīme. Esmu pārliecināta, ka enerģisks un zinošs Veselības ministrs spēs mainīt darba kultūru.
Mums jāņem vērā arī fakts, ka vēža ārstēšanas uzlabošanu kā prioritāti ir izvirzījusi Eiropas Savienība. To apliecina arī Savienības dalībvalstis, piemēram, Lietuva, kur onkoloģisko slimību ārstēšanai atvēlēti ļoti nozīmīgi līdzekļi.
Deputātu atbalsta grupa un kopīgs darbs pie vēža pacientu ārstēšanas uzlabošanas Saeimā ir labs piemērs, kā deputāti no dažādām frakcijām var apvienot savus spēkus un enerģiju, lai aktīvi strādātu un virzītu būtisku uzlabojumu ieviešanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!