Pirms desmit gadiem miljoniem sīriešu izgāja Daras, Alepo un Damaskas ielās, pieprasot demokrātiju un pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Režīma vardarbīgā reakcija radīja vienu no noziedzīgākajām un smagākajām humanitārajām krīzēm kopš Otrā pasaules kara, kura desmitgades laikā paņēmusi vairāk nekā 400 000 dzīvību un izraisījusi neskaitāmus cilvēktiesību pārkāpumus.
Vairāk nekā pusei Sīrijas iedzīvotāju bija jāatstāj mājas, un pāri par sešiem miljoniem ir pametuši dzimteni, lai izbēgtu no režīma zvērībām. Desmitiem tūkstoši pakļauti piespiedu pazušanai, ģimenēm paliekot pilnīgā neziņā par viņu likteni vai atrašanās vietu.
Sīrijas režīms ir atkārtoti izmantojis ķīmiskos ieročus pret savu tautu, kā to neapšaubāmi pierādījušas Apvienoto nāciju Organizācija (ANO) un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW). Režīms ir konsekventi attiecies sniegt paskaidrojumus starptautisko izmeklētāju grupām. Taču režīma realizēto ķīmisko uzbrukumu upuri ir gatavi liecināt par redzēto un pārciesto.