Kristīne Garina
Foto: LETA
Pirms neilga laika Rīgas ielās plaši tika izplatītas uzlīmes, kas mēģināja norādīt, ka LGBT+ cilvēkiem nav vietas Latvijas sabiedrībā. No Polijas patapinātais "no LGBT brīva zona" vēstījums nebija tikai "cits viedoklis" vai vārda brīvības izpausme.

Tā bija vēršanās pret cilvēku grupu viņu seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ. Naida runa nav tikai naidīgs izteiciens pret kādu, kas mums nepatīk. Naida runa ne tikai kādu sāpina vai aizvaino, bet arī izraisa tālejošas sekas – raisa nesaticību, šķeļ sabiedrību un pat veicina vardarbību pret kādu sabiedrības grupu. Visbiežāk tās ir sabiedrības grupas, kas ir kaut kādā veidā atšķirīgas no vairākuma, un ar šīm atšķirībām cilvēki ir piedzimuši – seksuālā orientācija, dzimuma identitāte, nacionālā vai etniskā izcelsme u. c. Visbiežāk naida runa tiek pausta anonīmi, piemēram, interneta komentāros ar svešu vai neatpazīstamu vārdu.

Arī šī "akcija" Rīgas ielās bija anonīma – uzlīmju autori slēpjas, apliecinot, ka labi apzinās pastrādātā sekas. Labi zināms, ka neiecietības līmenis anonīmā tiešsaistes vidē ir daudz augstāks nekā sabiedrībā kopumā, jo naida runas izplatītājiem ir ilūzija par nesodāmību, tomēr jāatzīst, ka par naida izpausmēm arī tiešsaistē ir paredzēts sods Krimināllikumā. Pavisam nesen, februārī, Zemgales rajona tiesa piesprieda 4 mēnešu nosacītu sodu par personas naidīgiem izteicieniem tiešsaistē, kas pierāda, ka šādi incidenti ir nonākuši arī tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!