7. aprīļa grozījumi ierobežojumos kārtējo reizi pierāda, kāpēc pandēmija, kura sabiedrību besī nu jau vairāk nekā gadu, ir pat daļēji pelnīta. Jo mēs gluži vienkārši esam ļoti, ļoti dumji.
Zinu, ka Krišjānis Kariņš nemitīgi uzstāj, ka notikušais nav ierobežojumu atvieglošana, bet gan to korekcija, padarot tos loģiskākus. Taču šajā gadījumā uzskatu, ka tā ir vienkārši izmisīga premjera spazma, cenšoties noturēt "Eu, nepulcējamies!" retoriku, kamēr sabiedrība jau metas kopīgā riņķa dejā, kur pa vidu stāv viens otrs deputāts un ministrs.
Tiem, kuri tūlīt ar putām uz lūpām kliegs, ka Kristapam Ālam jau ir saplaisājuši lūpu kaktiņi no pūšanas valdības gaļas stabulē, vēlos uzreiz norādīt: te runa nav par to, vai ierobežojumi bija loģiski.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
