f64_x_dz_d_gajiens003
Foto: F64
Man bija 11 gadi, kad pirmo reizi piedalījos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos – tās ir neizdzēšamas atmiņas un patīkamas emocijas. Es domāju, ko līdzīgu varētu teikt ikviens, kurš reiz tajos piedalījies, un nav svarīgi – dalībnieks vai skatītājs. Bet šoreiz ne par svētku atmosfēru, repertuāru vai noformēju.

Mēs turpinām dzīvot Covid-19 pandēmijas epicentrā, kas mūsu ikdienu padarījusi ievainojamu un reizēm pat neciešamu – visi ierobežojumi un tagad vēl murgainais vakcinācijas (ne)plāns.

Aizvadītajā gadā tika lemts atcelt Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus un to norisi organizēt šogad, bet laika nepielūdzamais plūdums ir parādījis, ka arī šogad tie tīri teorētiski un praktiski nedrīkstētu notikt, bet kāda ir reālā situācija. Lai arī ierasts, svētki notiek vasarā, šodien vēl neviens nav oficiāli pateicis: "Piedodiet, bet arī šogad svētki nenotiks, tie būtu pārceļami vai atceļami!". Mums ļoti patīk pašķendēties par saviem ziemeļu kaimiņiem igauņiem, cik viņiem viss labs un mēs gribētu viņiem līdzināties. Arī Igaunijā šogad tika plānoti šie tautas vērienīgie kopības svētki, bet varas iestādes oficiāli paziņojušas – svētki pārcelti uz 2023.gadu. Tikmēr pie mums, visnotaļ ticami, ka iespējams atbildīgā ministrija klusībā zīmē plānus, kā šos svētkus, kaut vai modificētā veidā, bet tomēr organizēt. Iespējams, rokas berzē arī svētku mākslinieciskā padome, lai apgūtu iezīmēto finansējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!