Iespējams, tas izkalusīsies skaudri, taču Latvija nespēs aizstāvēt sevi pret tik milzīgu un tik labi bruņotu pretinieku kā, piemēram, Krievija, tikai ar dažiem desmitiem tūkstošu profesionālo karavīru un zemessargu.
Un iedomas, ka mūsu vietā par mūsu zemi mirs citu valstu karavīri, bet mēs varēsim tikai komfortabli uz to noskatīties, ir nepareizas ļoti daudzos veidos. NATO mums noteikti palīdzēs, taču, cik ātri šī palīdzība spēs ierasties, kādā būs politiskā situācija pasaulē, notikumi citos reģionos un cik liela būs griba mums palīdzēt, ja mēs paši nopietnu pretestību neizrādīsim, bet daļa no mums vēl ar ziediem rokās sagaidīs iebrucēju, tas jau ir cits jautājums.
Tas vēl svarīgāk ir dažādās hibīrdkara situācijās, kurās robeža starp okupāciju, pilsoņkaru, terorismu, vienkārši nemieriem var būt izplūdusi, un tikai no mums pašiem būs atkarīgs, cik ātri un efektīvi mēs spējam ar šādiem draudiem tikt galā. Tātad, kāds tam sakars ar aizsardzības mācību skolās? Vistiešākais, un tagad mums ir tam pierādījumi. Proti, eksperimentālā kārtā aizsardzības mācība tika ieviesta 2018. gadā un šobrīd tiek pasniegta jau 73 skolās. Šogad aizsardzības ministrija veica plašu pētījumu, lai noskaidrotu, kādi ir rezultāti.
Ziniet, es valsts pārvaldē neatceros daudz tādu gadījumu, kad rezultāti tik ļoti poztivi pārsteidz, kad rezultāti ir pat daudz labāki, nekā politikas plānotāji bija iecerējuši, bet šis ir tas gadījums.
Vispirms, kas attiecas uz tiešajiem aizsardzības mācības uzdevumiem — pētījums rāda, ka starp jaunajiem clvēkiem, kas ir saņēmuši šo apmācību, būtiski ir palielinājies to skaits, kuri militāra konflikta gadījumā zina, kas jādara, būs gatavi aizstāvēt savu valsti, sniegt palīdzību cietušajiem, nebēgs uz ārzemēm un iesaistīsies valsts aizsardzībā. Tas ir ļoti būtisks rezultāts. Tāds bija mērķis ieviešot šo apmācību.
Taču pētījums rāda vēl ko, manuprāt, daudz svarīgāku, daudz būtiskāku. Tie, kas ir saņēmuši šo apmācību, būtiski citādāk izturas pret Latviju. Starp apmācību saņēmušajiem būtiski lielāks ir to procents, kas vēlas maksāt nodokļus, kopt latviešu tautas kultūru, tradīcijas, ievērot likumus, piedalīties vēlēšanās, stāties zemessardzē un tamlīdzīgi.
Citiem vārdiem sakot, tie, kas ir saņēmuši skolā aizsardzības mācību, ir daudz patriotiskāki, daudz labāki pilsoņi. Viena pati aizsardzības mācība spēj dot to, ko nu jau paaudzes Latvijas politiķu nav spējušas — proti, sajūtu jauniešiem, ka šī valsts ir vērtība, tā ir jāstiprina, jākopj, jāaizstāv, un tas jādara nevis tikai kaut kādā X stundā, bet katru dienu, un tad mūsu valsts būs stipra un dzīve tajā laba.
Man ir milzīgs prieks skatīties uz šiem rezultātiem. Šis priekšmets pavisam noteikti ir veids, kas katram liks aizdomāties cik liela vērtība tā ir, ka mums ir sava valsts. Esmu pārliecināta, ka Latvija ir izvēlējusies ļoti gudru ceļu. Tas dod cerību, ka mums izdosies izaudzināt nākamo, tajā skaitā politiķu, paaudzi, kas būs labāki par mums, un kas gan dzīvē varētu būt svarīgāks un labāks uzdevums?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!