Atskatoties šķiet: pilnīgi droši iespējams apgalvot, ka karš nesākas pēkšņi un negaidīti. Ja rūpīgi pēta daudzveidīgas norises un valstu attiecības un to visu analizē jau pēc fakta jeb karadarbības sākuma, notikušais vairs nešķiet pārsteigums. Tad iespējams pamanīt tik daudz ko, kas taču sen jau liecinājis par priekšdarbiem tā uzsākšanai. Un karš Ukrainā jeb, runāsim precīzāk, Krievijas uzbrukums jeb iebrukums to pilnībā apstiprina.
Posms pirms paša iebrukuma par "brāļu zemi" uzskatītajā Ukrainā ir svarīgs, taču ne mazāk uzmanības pelnījusi agresora uzvedība jau pēc tam, un tā patiesi daudz pateikusi par šīs otras puses būtību. Tas ir ārkārtēja cinisma, melu un vardarbības sajaukums, un tas apstiprinājies tūkstošiem aculiecinieku stāstītajā. Kinoscenārija autori droši vien nespētu radīt tik melnu un nežēlīgu vielu, kā tas pieredzēts kara laukā Donbasā.
Droši vien pazīstamajam ukraiņu kinorežisoram Sergejam Lozņicam bija "viegli" veidot iespaidīgo un ārkārtīgi drūmo aktierfilmu "Donbass", jo notikumi Ukrainas austrumos visu pateica priekšā. Viņam nenācās izdomāt, ka tā saucamie separātisti notēmē stobrus pret savā teritorijā esošajiem civiliedzīvotājiem, raida zalvi, un pēc tam tur nez kāpēc, it kā jau iepriekš zinādami, zibenīgi ierodas Krievijas TV kanālu darbinieki un uzzina, ka uz mierīgo pilsētu šāvuši ukraiņu fašisti.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
