Lai izklīdinātu šaubas, pietiek atgriezties pie pamatidejas, ar kādu Latvijas Basketbola savienības pārstāvji pirms daudziem gadiem sāka kustināt ideju par modernas sporta bāzes būvniecību. Un viss nevis ar vēlmi atrast mājvietu kādai no Rīgas klubu komandām starptautisku spēļu rīkošanai, aizpildot Rīgas sporta infrastruktūrā neaizņemto vidēja izmēra sporta halles nišu starp pārāk lielo "Arēna Rīga" un prestižām sacensībām ikdienā absolūti nepiemēroto Olimpisko sporta centru. Viss sākās ar nepieciešamību veidot Jaunatnes basketbola ATTĪSTĪBAS CENTRU.
Vietu, kur centralizēti varētu darboties medicīniskais un rehabilitācijas serviss, būtu nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi, kā arī būtu ērti organizēt izlases komandu treniņprocesa metodisko uzraudzību. Kur vienkopus būtu viss nepieciešamais spēlētāju individuālās meistarības pilnveidošanai un komandas spēles slīpēšanai. Kur varētu rīkot lielas jauniešu sacensības, kam vienlaikus vajadzīgi vairāki spēļu laukumi, bet nav nepieciešamas plašas tribīnes skatītājiem.
Protams, visus tikko nosauktos apstākļus Latvijas izlašu dalībniekiem būtu iespējams nodrošināt, uzceļot šādu bāzi arī citā vietā. Taču basketbola izlases komandas pilnu darba ciklu veic tikai dažus mēnešus gadā. Pārējā laikā liela daļa bāzes jaudas būtu izmantojama bērnu un jauniešu komandu treniņiem un spēlēm, kā arī, izņēmuma gadījumos, pieaugušo sacensību rīkošanai.
Un te nu ir vērts pievērsties skarbajiem faktiem, kas raksturo jaunatnes sporta infrastruktūras situāciju galvaspilsētā un īpaši tās centrālajā daļā.
BJBS "Rīga" nodaļās "Centrs" un DSN trenējas vairāk nekā 1200 bērni – mazliet vairāk nekā puse no visiem skolas audzēkņiem. Gan rīdzinieki, gan puiši un meitenes, kas basketbola pamatus apguvuši citās pilsētās un novados. Lai nodrošinātu viņiem iespējas trenēties un spēlēt, papildus skolas rīcībā esošajām divām specializētajām bāzēm – 1962. gadā atklātajam Daugavas" sporta namam un 1994. gadā atklātajam sporta kompleksam Kr. Barona ielā 97c. ("Rīdzenes" zāle) – BJBS "Rīga" īrē sporta zāles vismaz desmit vispārizglītojošajās mācību iestādēs. Tikai dažās ir basketbola noteikumiem un drošības standartiem atbilstoši apstākļi, turklāt lieki teikt, ka šādi īrnieki atņem laiku sportošanai pašu skolu audzēkņiem.
Treniņu norise dažādās Rīgas vietās bieži rada juceklī audzēkņu un vecāku galvās, sarežģot loģistiku un radot "nelūgto viesu" sajūtu. Tā būtiski apgrūtina treniņprocesa kvalitātes uzraudzīšanu un vienotu standartu ievērošanu. Tā traucē veidot piederības sajūtu skolai.
Vienlaikus ir vērts paturēt prātā, ka no minētajiem 1200 audzēkņiem tikai neliela daļa dzīvo Rīgas centrā. Daudzi uz treniņiem brauc no citiem Rīgas rajoniem. Gan tāpēc, ka vēlas trenēties konkrētu, darbā sevi apliecinājušu jaunatnes basketbola speciālistu vadībā. Gan tāpēc, ka Rīgas satiksmes infrastruktūra vēsturiski izveidojusies tā, ka, piemēram, no Imantas ar sabiedrisko transportu ir daudz vieglāk nokļūt "Daugavas" sporta namā, nekā šķietami netālajā Ziepniekkalnā. Šai ziņā halles celtniecībai atvēlētais rajons ir ļoti piemērota vieta, jo ērti pieejams daudziem sabiedriskā transporta veidiem un arī velosipēdiem, kas rīdziniekiem kļūst par aizvien populārāku satiksmes līdzekli. Jā, piekļūšana ar automašīnām nebūs ļoti ērta, taču tas ikdienā nav populārākais transporta veids BJBS "Rīga" audzēkņiem.
Trīs papildus laukumi modernā sporta bāzē, protams, neatrisinās visas BJBS "Rīga", un kur nu vēl Latvijas jaunatnes basketbola problēmas. Īpaši ņemot vērā jaunceļamās būves statusa maiņu uz Komandu Sporta spēļu halli. Būs jāmācās sadzīvot ar kolēģiem no citiem sporta veidiem, būs regulāri jāatgādina šāda sporta centra tapšanas priekšvēsture un jācīnās par pamatidejas prioritāti ne tikai vārdos, bet arī praksē. Tomēr Komandu sporta spēļu halle būs būtisks pienesums jaunatnes sportam Rīgā un visā Latvijā – gan basketbolam, gan citām sporta spēlēm.
Agris Galvanovskis,
Latvijas Basketbola savienības Treneru komisijas vadītājs