Nemaz tik bieži negadās, kad kādas NATO dalībvalsts aizsardzības ministrs publiski kritizē ASV prezidentu. Šādā kontekstā Latvija ir pamanījusies izcelties.
Nemaz tik bieži negadās, kad kādas NATO dalībvalsts aizsardzības ministrs publiski kritizē ASV prezidentu. Šādā kontekstā Latvija ir pamanījusies izcelties.
Proti, pašmāju aizsardzības ministrs Artis Pabriks (attēlā) savā Twitter kontā (kas, protams, tālāk parādījās medijos) 2021. gada 25. aprīlī nokritizēja ASV prezidentu Džo Baidenu, kurš savukārt dažas dienas iepriekš bija paziņojis, ka Osmaņu režīma pret armēņiem vērstās represijas Pirmā pasaules kara gados kvalificējamas kā genocīds [1].
Pirms izklāstu iemeslus, kādēļ Pabrika rīcībai nepiekrītu, atļaušos apgalvot, ka "senajā" (Pabrika apzīmējums) konfliktā starp armēņiem, no vienas puses, un mūsdienu Turciju/Azerbaidžānu arvien esmu vairījies no melnbalta skatījuma. Ja runājam par konkrēti genocīda (manuprāt, tas bija genocīds) tēmu, tad nepatīkami jautājumi uzdodami arī par Rietumu demokrātijām tik mīļo kurdu nācijas lomu slaktiņa īstenošanā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!