Inese Vaidere: Eiropas diena: ko šodien svinēt – un ko pārdomāt  (38)

Atgādināšu, ka Eiropā 1950. gada 9. maijs ir diena, kas saistīta ar lēmumu sadarboties, nevis karot starp Eiropas valstīm. Eiropā 9. maijam nav tādas nozīmes, kādu mēdz uzturēt padomju mītos par karu dzīvojošie. Latvijas atkārtotas okupācijas diena nav mūsu svētki.

Dzīvojot brīvā Eiropā

Visticamāk, arī Latvija būtu bijusi ES dibinātājvalsts, ja kara beigās netiktu okupēta. Eiropas dienā mēs svinam to, ka esam brīvi un varam attīstīties kā pilnvērtīga un pilntiesīga Eiropas valsts.

No ES Latvija daudz ieguvusi – ekonomisku atbalstu, pasaulē attīstītāko valstu solidaritāti, brīvību ceļot, strādāt un studēt ārzemēs, arī drošību, jo īpaši laikā, kad kaimiņvalsts Krievija atkal uzbrūk citām valstīm. Atrazdamies ES, mēs esam izvairījušies no okupētās Krimas likteņa un turpinām attīstīt savu valsti.

Ikdienā mēs aizmirstam novērtēt iespējas, pie kurām esam pieraduši, uzskatīdami par pašsaprotamu to, kas tāds nemaz nav un ko garantē Latvijas atrašanās ES valstu saimē.

Izaicinājumi un idejas nākotnei

Arī pirms Konferences par Eiropas nākotni izskanējušas dažādas idejas par ES darbību. Daļa uzskata, ka vairāk lemšanas jāatstāj dalībvalstu pārziņā, cita daļa vēlas Eiropas federāciju kā jaunu valstisko formu. Diezin vai federācija būs labs risinājums. Jau ir pieredzēta padomju centralizēta sistēma, un neesmu pārliecināta, ka Briselē pārzina atsevišķās valstīs notiekošo un vienmēr var dot mums pareizākos padomus.

Taču ir nozares, kurās būtu nepieciešama ciešāka valstu sadarbība, piemēram, veselības joma, kur vajag solidaritāti, lai mazinātu atšķirības starp dalībvalstīm veselības aprūpes pieejamībā un kvalitātē. Šādiem nolūkiem arī apstiprinājām jaunu fondu "ES Veselība", kam vajadzētu stimulēt Eiropas veselības savienības izveidi.

ES kopumā, nevis katrai valstij atsevišķi, būtu jāveido politika attiecībā uz globālajām interneta kompānijām, kuras ietekmē ES pilsoņu ikdienu un arī gūst miljardu peļņu no tā. Tāpēc kā loģisku saskatu vienotu digitālo pakalpojumu nodokli tādām interneta kompānijām kā, piemēram, "Google", "Amazon", "Apple" un "Facebook", kuru lielākā daļa ir ASV uzņēmumi. Tas lieliski papildinātu ES budžetu.

Daži domā, ka EP būtu jāievēlē no pārnacionāliem deputātu kandidātu sarakstiem, proti, ka arī latviešiem būtu jābalso par sarakstu, kurā būtu kandidāti, piemēram, no Itālijas, Bulgārijas un citām valstīm. Tomēr šai modelī trūkst saiknes starp potenciālo parlamentārieti un vēlētāju, kam jābalso par nepazīstamu personu.

Vide kā zaļā prioritāte

Konferencē par Eiropas nākotni nozīmīga joma ir vide un klimata pārmaiņas. Veselīgas vides attīstībā Latvijai saskatu īpašu potenciālu un iespējas, piemēram, tādā saimniekošanā, kurā būtu vairāk zaļu tehnoloģiju un bioloģiskās lauksaimniecības, bet mazāk piesārņojuma un pesticīdu.

Nepieciešams ieviest aprites ekonomiku – tādu ražošanu, kas samazina dabas resursu ieguvi un rada mazāk atkritumu. Tā ietver gan atteikšanos no precēm, bez kurām varam iztikt, gan arī preču remontēšanu un materiālu otrreizēju pārstrādi.

Vides kontekstā aplūkojamas arī ēku renovācijas. Tās nozīmē patīkamāku un veselīgāku dzīves telpu, mazākus apkures rēķinus, dzīvokļu vērtības pieaugumu – taustāmu un praktisku ieguvumu Latvijas iedzīvotājiem. Samazinot siltuma zudumus, renovācijas palīdzēs sasniegt arī klimata mērķus.

Konferencē par Eiropas nākotni aktivitātes turpināsies līdz nākamā gada pavasarim. Latvijas iedzīvotājiem ir iespējams piedalīties un paust savu viedokli latviešu valodā īpaši radītā interneta platformā šajā saitē: https://futureu.europa.eu

Eiropas Parlamenta manas frakcijas vadītājs Manfrēds Vēbers uzsver, ka "mums kā eiropiešiem ir unikāls, lielisks dzīvesveids un vērtības, ar ko es ļoti lepojos un ar ko mēs pozitīvi varam ietekmēt pārējo pasauli". Tajā atpazīstu arī latviešu dzīvesveidu. Sirsnīgi sveicu Eiropas dienā!