Helena Dalli
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Šodien ir Starptautiskā diena pret homofobiju, transfobiju, bifobiju un interfobiju, kas iezīmē 31. gadadienu kopš Pasaules Veselības organizācija deklasificēja homoseksualitāti kā garīga rakstura traucējumu.

Šis vēsturiskais pavērsiens ir ticis atzīmēts pēdējos 17 gadus, lai vērstu uzmanību uz LGBTIK personu sarežģīto situāciju un veicinātu līdztiesību visās tās nozīmēs.

Neraugoties uz pēdējās desmitgadēs panākto progresu, LGBTIK personu līdztiesība joprojām ir grūti sasniedzama, kā liecina ES Pamattiesību aģentūras veiktā LGBTI apsekojuma rezultāti un ILGA Europe "Varavīksnes karte".

Vēl satraucošāk ir tas, ka dažās ES valstīs plaši sākusi izplatīties regresīva prakse, piemēram, tā dēvētās no "LGBT personām brīvās zonas" un transpersonu tiesību ierobežojumi, kas apdraud LGBTIK personu eksistenci.

Lai gan arvien lielāka eiropiešu daļa atbalsta LGBTIK personu līdztiesību, skarbā patiesība ir tāda, ka Eiropā nav nevienas drošas vietas. Situācija joprojām ir ļoti smaga — no iebiedēšanas skolā līdz diskriminācijai darbavietā, no naida tiešsaistē līdz vardarbībai uz ielas —, un jo īpaši tas skar tos, kuri ir vieglāk identificējami kā LGBTIK.

Beļģijā 6. martā četrdesmit divus gadus vecais David Polfiet tika sadurts līdz nāvei pēc tam, kad viņš tika ievilināts uz tikšanos, izmantojot geju iepazīšanās portālu.

Šī brutālā slepkavība nav atsevišķs incidents. Tā drīzāk parāda, kādi var būt homofobijas apmēri, ja tā netiek apkarota. Tā ir daļa no LGBTIK personu slepkavību un slepkavību mēģinājumu sērijām tikai viņu identitātes dēļ.

Politiķiem jārīkojas ātri, jo īpaši tad, ja tiek apdraudēta dzīvība

Tāpēc Komisija nāca klajā ar LGBTIK līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam, kuras mērķis cita starpā ir iekļaut naida noziegumus un naida runu eironoziegumu sarakstā.

Tāpēc mēs arī aicinām dalībvalstis savās LGBTIK līdztiesības stratēģijas papildināt un uzlabot ES ieguldījumu, jo īpaši jomās, kurās ES ir ierobežota kompetence, piemēram, veselības un izglītības jomā.

Pagājušajā mēnesī Eiropas Parlaments ar absolūtu balsu vairākumu pasludināja ES par LGBTIK brīvības zonu.

Lai gan šis balsojums būtībā bija simbolisks, tas pauž būtisku nostāju laikā, kad LGBTIK tiesības tiek apdraudētas.

Balsošanas dienā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā Twitter paziņojumā pauda: "Būt tādam, kāds esi, nav ideoloģija. Tā ir tava identitāte. Neviens tev to nevar atņemt." Vairāki komisāri pievienojās priekšsēdētājai, skaidri norādot, ka Eiropas Komisijai LGBTIK tiesību ievērošana nav diskutējams jautājums.

LGBTIK tiesības ir jāievēro gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Mēs nevaram pieļaut atkāpšanos vai nekā nedarīšanu.

Mums ir jādara tas, kas ir morāli pareizi — jāievēro starptautiskās un Eiropas tiesības un pat jāiet tālāk, tādējādi nodrošinot, ka ikviens var brīvi noteikt pār savu seksualitāti un dzimumu.

Lai sasniegtu vēlamos rezultātus, mums jābūt drosmīgākiem nekā līdz šim. Tāpēc aicinu visas valdības, reģionālās iestādes un vietējās pašvaldības proaktīvi apsvērt kļūšanu par LGBTIK brīvības zonām. Šajā procesā es aicinu tās apsvērt, kas vēl ir darāms, vedot dialogu ar LGBTIK pilsonisko sabiedrību, un turpināt nepieciešamo pārmaiņu ieviešanu.

Eiropas Komisija turpinās veicināt paraugprakses apmaiņu starp ES valstīm

Jau otro gadu pēc kārtas daudzās Eiropas pilsētās, visticamāk, tiks atcelti praida gājieni. Ar šo gājienu atcelšanu saistītais pamanāmības trūkums un šīs kopienas interešu aizstāvēšanai un tās attīstīšanai paredzēto ieņēmumu zaudējumi LGBTIK var ļoti dārgi izmaksāt, ja vien mēs nerodam jaunus veidus, kā nodrošināt pienācīgu pamanāmību un būtiskas mūsu sabiedrības daļas atzīšanu.

Bruģēsim ceļu LGBTIK tiesībām un brīvībām starptautiskā mērogā, parādot mūsu apņemšanos rīkoties pareizi!

Sekosim Eiropas Parlamenta piemēram un precizēsim, ko nozīmē LGBTIK brīvības zona!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!