Ceturtdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedalās Arktikas Padomes 12. ministru sanāksmē Reikjavīkā, kur pēc Islandes divu gadu prezidentūras vadības grožus pārņems Krievija. 1996. gadā izveidotā Arktikas Padome ir starptautisks forums, kurā piedalās astoņas polārā reģiona valstis (ASV, Krievijas, Kanādas, Norvēģijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Islandes) un sešas Arktikas pamatiedzīvotāju organizācijas.
Pēdējos gados plašā teritorija ar ekstremāliem un neviesmīlīgiem apstākļiem ir kļuvusi par valstu ģeopolitiskās konkurences vietu vismaz četru pamatiemeslu dēļ. Pirmkārt, reģiona šelfā atrodas milzīgi dabas resursi. Otrkārt, tur atrodas Ziemeļu jūras ceļš, kas ir īsākais kuģošanas ceļš no Āzijas uz Eiropu. Treškārt, piesārņojuma, ledus sasilšanas un kušanas ietekme uz cilvēku dzīvi un ekonomiku. Visbeidzot, caur Ziemeļpolu ved īsākais ASV un Krievijas raķešu ceļš uz svarīgākajiem pretinieka stratēģiskajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem objektiem.
Maskava par prioritātēm Arktikas Padomē nākamajos divos gados nosauc pielāgošanos klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību, dabas resursu attīstību un Ziemeļu jūras ceļa jautājumus.
Vai "saprašanās" aiz polārā loka?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
