Ir aizvadīta nedēļas nogale, kuru enerģiski ieskandināja Latvijas hokeja izlases vēsturiskā uzvara pār Kanādu pasaules čempionāta atklāšanas dienā, kam sekoja nepatīkamas atklāsmes rīts ar foto attēliem no notikuma vietas, kur redzami virkne cilvēku, kuri bauda hokeja svētkus klātienē, ignorējot valstī noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus. Te jāpatur prātā, ka pirms dažām dienām valdības vadītājs atteicās jautājumu par vakcinētu skatītāju klātbūtni šajos svētkus vispār iekļaut valdības dienas kārtībā.
[1] Tiktāl jautājums būtu adresējams tikai Valsts policijai, kurai, iespējams, būtu jāpiemēro sods pasākuma organizatoriem par valstī spēkā esošo epidemioloģisko ierobežojumu pārkāpšanu. Līdzīgi tas ir ar kafejnīcu terašu īpašniekiem – ja paši nespēj nodrošināt kārtību, tad papildus algo apsardzes darbiniekus; ja kārtības joprojām nav – tālākas sarunas ar likumsargiem.
[2] Bet situācija kļūst interesantāka, kad uzzinām, ka pēc premjera biroja lūguma valsti šajā skatītāju kompānijā protokolāri pārstāvēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Gan premjers, gan ārlietu ministrs pārstāv partiju, kura vēl pirms dažām dienām atteicās pat diskutēt un vērtēt iespējamo vakcinētu skatītāju klātbūtni hokeja arēnā, kuriem kā reiz būtu pienākums ievērot visus epidemioloģiskos drošības pasākumus, lai šie sporta svētki būtu veselībai un sabiedrībai droši. Šajā aspektā es redzu lielu divkosību attieksmē pret valsts iedzīvotājiem, kuru potenciālā iespēja būt klāt nebija diskusijas vērta, vienlaikus pašam lēmumu pieņēmēju pārstāvim esot arēnā kopā ar cilvēkiem, kuri publiski ignorē noteiktos ierobežojumus.
[3] Jāuzsver, ka klāt ir arī Kanādas vēstnieks Latvijā un NATO militārā kontingenta komandieris, kas it kā neatstājot ārlietu ministram izvēles iespējas kā vien būt klāt pasākumā. Domāju, ka daudzi no jums labi saprot, ka protokolāri pārstāvēt valsti var dažādos līmeņos – gan augstākajā politiskajā līmenī, gan arī ierēdniecības līmenī. Un virknē politiski jutīgu jautājumu izvēle krīt par labu otrajai opcijai. Arī šādā situācijā valsts pārstāvniecību varēja nodrošināt, piemēram, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs. Tā teikt – gan premjera birojam, gan ārlietu ministram bija izvēles iespējas.
[4] Un te mēs nonākam līdz, manuprāt, "pikantākajai" stāsta sadaļai. Šajā raibajā hokeja svētku baudītāju kompānijā bez jau pieminētajiem un sporta funkcionāriem piedalās arī kriminālnoziegumā par kukuļošanu (pēc tam, kad tika aizturēts ievedot Latvijā pusmiljonu eiro skaidrā naudā) apsūdzētais Uģis Magonis, kurš sēž teju blakus Kanādas vēstniekam un vienā ložā ar mūsu ārlietu ministru, kā arī vairākos kriminālprocesos iesaistītais uzņēmējs Māris Martinsons, kura vārdu dienu vēlāk gari un plaši locīja raidījumu "De Facto" un "Nekā personīga" žurnālisti, stāstot par būvnieku karteļa lietu. Šī pasaules līmeņa pasākuma svarīgākajā skatītāju ložā mūsu valsti protokolāri pārstāvošais ārlietu ministrs ar savu klātbūtni leģitimizē visus tur klātesošos, tai skaitā Uģi Magoni, kuram bez jau minētā ir arī ciešas profesionālas un privātas saites ar Krievijas dzelzceļa nozari. Var jau, protams, ignorēt Latvijas iedzīvotāju sašutumu sociālajos tīklos, bet interesanti, kā šo simbolisko vēstījumu uztvēra NATO militārā kontingenta komandieris un Kanādas vēstnieks, kurš pārstāvēja ne tikai Latvijas izlases pretinieku komandas valsti, bet arī vadošo valsti NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā.
Šajā nedēļas nogalē Latvijas iedzīvotāji, aplūkojot VIP ložu bildes no hokeja arēnas, vienlaikus varēja lasīt Taureņu pirts sarunu atšifrējumus par Māra Martinsona piedāvātajiem desmitu un simtu tūkstošu eiro kukuļiem deputātiem un partijām. Vienas šādas partijas ministrs, būdams valsts vadības pārstāvis, bija gatavs ar savu klātbūtni leģitimizēt apšaubāmas reputācijas politbiznesmeņu atrašanos elitāros pasākumos, tā simboliski pasakot, kas viss ir kārtībā. Bet tas nav normāli, un nav viss kārtībā! Neapmierinātība ar šādu politisko kultūru mani savulaik motivēja iesaistīties politikā, jo es negribu, ka mana valsts tiek prezentēta kā tāda, kurai ir pieņemami, ka lielāko kukuļošanas skandālu figuranti sēž "pie viena galda" un pārstāv valsti kopā ar valsts vadītājiem. Man tas ir pilnīgi nepieņemami! Bet es apzinos, ka šī politiskā kultūra mainīsies tikai proporcionāli iedzīvotāju īpatsvaram, kuri būs gatavi tam iebilst. Es ticu, ka mūsu skaits arvien pieaug un ka pienāks diena, kad mums nebūs jāsarkst par šādām bildēm. Un labāk ātrāk, nekā vēlāk.
Lai visiem skaisti pasaules hokeja svētki Rīgā, un mūsu nacionālajai izlasei lai daudzas uzvaras priekšā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!