Mihails Hazans: Darbs no mājām – īslaicīgi vai uz palikšanu?  (4)

Lai saprastu, kas ko domā par attālināto darbu, tā priekšrocībām un trūkumiem, Latvijas Universitātes pētnieku grupa lūdz dalīties pieredzē attālinātā darba veicējus, aizpildot aptaujas anketu.

Pētījuma rezultātā gūtās atziņas tiks rekomendāciju veidā sniegtas valdībai un darbadevējiem uzlabojumu ieviešanai.

No mājām strādājošo darbinieku skaita pieauguma tendence tika novērota arī pirms pandēmijas. Piemēram, Eiropas Savienībā 2019. gadā, pirms pandēmijas, attālināti strādāja 5,3 miljoni algoto darbinieku, kas ir par 28% vairāk nekā 2016. gadā. Savukārt kopējais nodarbināto skaits pieauga tikai par četriem procentiem.

Pandēmija paātrināja procesu, kas tiek aktīvi pētīts visā pasaulē. 2020. gadā jau nevis pieci, bet gandrīz 18 miljoni jeb 11% no visiem strādājošajiem Eiropas Savienībā strādāja lielākoties attālināti. Savukārt mājsēdes augstākajos punktos šis skaitlis bija daudz lielāks. Katrā valstī ir sava jauno darba nosacījumu specifika. Pandēmijas ierobežojumi ļāva izveidot masveida izmēģinājuma modeli šīs specifikas izpētei.

Ir daudz jautājumu par šo jauno darba veidu: kam jāmaksā par elektrību un internetu, kas atbild par traumām darbavietā mājās, kas apmaksā darba vides iekārtošanu, kā nošķirt darba un personīgo dzīvi, kā atrisināt pārmērīgi vientuļo cilvēku problēmas un kā palīdzēt tiem, kuriem mājsēdes laikā ir pasliktinājušās attiecības ģimenē...

Ja šodien jūs pilnībā vai daļēji strādājat attālināti (nav svarīgi, vai pārgājāt uz šādu darba veidu pandēmijas laikā vai agrāk), tad, aizpildot šo anketu, jūs palīdzēsiet pētniekiem noskaidrot attālinātā darba priekšrocības un trūkumus Latvijā, padarot attālināto darbu likumiski labāk sakārtotu un ērtāku darbiniekam.

Ko par attālināto darbu domā Latvijas uzņēmumu vadība?

Martā LU pētnieki noskaidroja 750 privāto uzņēmumu vadītāju viedokli par attālināto darbu- ar kādām grūtībām viņi sastapās un vai viņi vēlas turpināt strādāt attālināti arī pēc pandēmijas.

Kas strādās no mājām arī turpmāk?

* Latvijas privātā sektora uzņēmumu vadītāju aptauja, 2021.g. marts. Bāze: 385 uzņēmumi, kuros daļa darbinieku strādāja pilnīgi vai lielākoties no mājām.

Pēc CSP veiktā Latvijas darbaspēka apsekojuma rezultātiem, pagājušā gada aprīlī no mājām strādāja 22% darba ņēmēju, maijā - 18,2%. 3.ceturksnī - 8,9%, 4.ceturksnī – 18%.

Pētījuma rezultātā tika noskaidrots, ka katrā piektajā privātajā uzņēmumā Latvijā no mājām strādāja visi vai gandrīz visi darbinieki. Aptuveni tikpat bieži ir sastopama situācija, kad attālināti strādā mazākā uzņēmuma darbinieku daļa. Nedaudz mazāk par pusi uzņēmumu darbu attālināti neizmantoja vispār. Privātajā sektorā attālinātais darbs visbiežāk tika īstenots apkalpošanas nozares uzņēmumos un mazos uzņēmumos ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem. Par līderi šajā jautājumā ir uzskatāma Rīga. Visretāk no mājām strādāja Zemgales un Latgales uzņēmumos strādājošie.

No darba devēju skatupunkta darbam attālināti ir gan plusi, gan mīnusi. Acīmredzams pluss — biroju un darba telpu īres maksas un komunālo maksājumu taupīšana. Acīmredzams mīnuss — sarežģītāk kontrolēt darbiniekus un to veiktspēju, kā arī grūti uzturēt komandas garu. Gandrīz trešdaļa vadītāju atklāja, ka attālināti strādājošiem ir grūtības nošķirt privāto dzīvi no darba. Neskatoties uz to, 45 % darba devēju, kas jau izmanto attālinātā darba režīmu, paziņoja, ka pēc pandēmijas plāno turpināt nodarbināt attālināti visus vai lielāko daļu darbinieku, kas pašlaik strādā attālināti. Tas nozīmē, ka priekšrocības tomēr ir lielākas.

Mūsu jaunās aptaujas mērķis ir noskaidrot pašu darbinieku viedokli par attālināto darbu. Vai paši darbinieki vēlas turpināt darbu šādā režīmā, ja pēc pandēmijas beigām tiks dota šāda iespēja (tiek izskatīti arī hibrīdie varianti — darbs daļēji no mājām un daļēji darbavietā), cik aptuveni daudz laika un naudas cilvēki ietaupīja nokļūšanai uz darbu, ko cilvēki ieguva un zaudēja šādā situācijā.

Kas, kā un kur strādā no mājām?

Saskaņā ar Eurofound 2020. gadā jūlijā veikto aptauju, Eiropas Savienības valstīs 34% no kopējā darbinieku skaita strādāja tikai no mājām, bet vēl 14% daļēji strādāja no mājām. 2019. gadā attālināti visu laiku strādāja 3%, bet dažreiz 8%. Kā redzam, pandēmija nostrādāja kā katalizators.

Attālinātā darba izplatība ļoti atšķiras gan atkarībā no valsts, gan no nozares. Eurofound aptaujas rezultāti liecina, ka Beļģijā, Īrijā, Itālijā, Spānijā un Francijā no mājām strādāja no 40 līdz 50% darbinieku, savukārt Vācijā, Austrijā un Somijā no 25 līdz 30%, bet Polijā un Slovākijā 20%.

Kādas darbības jomās pārgāja uz attālināto darbu Eiropas Savienībā un Latvijā?

Avoti: ES – Eurofound pētījums (2020.g. jūlijs); Latvija – CSP Darbaspēka apsekojums (2020.g. 4.ceturksnis).

Kopumā Latvijā darbs no mājām ir ievērojami mazāk populārs nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Nesen veiktā aptaujā Vācijā 40% aptaujāto atzina, ka viņu darba produktivitāte ir samazinājusies. Visbiežāk attālinātā darba negatīvo ietekmi uz darba sniegumu atzina cilvēki ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni.

Ko teica par attālināto darbu pirms pandēmijas?

Šāda veida attālinātā darba pētījumi tika veikti arī pirms pandēmijas. Šī darba veida priekšrocības ir laika taupīšana ceļā uz darbu un atpakaļ. Laiks ir viens no galvenajiem katra cilvēka neatjaunojamiem resursiem. Pārpildītā sabiedriskā transportā vai sastrēgumos pie stūres tika zaudētas stundas, kuras no mājām strādājošie var lietderīgi izmantot savā, ģimenes vai sabiedrības labā.

Samazinās CO2 izmešu daudzums atmosfērā. Tam par iemeslu arī ir braucienu skaita samazinājums uz biroju un atpakaļ.

Iespēja racionālāk plānot savu darba laiku. Ja mājās veiktā darba pamatā ir rezultāts nevis darbalaika atsēdēšana, tad cilvēkam ir iespēja izveidot sev ērtāku darba grafiku. Piemēram, saulainā darba dienā paņemt brīvdienu, bet lietainā sestdienā pastrādāt. Vai doties pastaigā pa dienu, bet strādāt vakarā. Iespēja strādāt jebkurā vietā. Nav obligāti jāsēž mājās, jo var strādāt no laukiem, pludmales vai citas valsts. Galvenais, lai būtu Internets.

Tehniski ne vienmēr visas šīs priekšrocības ir pieejamas, jo liela nozīme ir darba specifikai un darba devēja pieejai. Piemēram, man ir paziņa, kas ieņem augstu amatu lielā starptautiskā uzņēmumā un dzīvo Anglijā. Mājsēdes laikā viņa ģimene pārvācās uz Portugāli, kur ierobežojumu bija mazāk. Mans paziņa domāja, ka sniegt konsultācijas un piedalīties Zoom sapulcēs var no jebkuras vietas pasaulē. Taču darba devējs pievērsa uzmanību tam, ka viņš pieslēdzas no citas valsts, un pieprasīja atgriezties, jo darba līgumā bija rakstīts, ka darba laikā ir jāatrodas Anglijā.

Kā galvenās attālinātā darba grūtības ir robežas starp darbu un mājām (un daudzos gadījumos – arī starp darba laiku un personīgo laiku) pazušana. Cilvēkam, kas agrāk strādāja darbā, bet mājās pilnībā pārslēdzās uz privāto dzīvi, mēdz būt sarežģīti iziet no darba procesa, dzīvojot savā privātajā birojā.

Vairāk stundu pie datora (ne visiem, bet daudziem, t.sk. skolotājiem un vidēja līmeņa vadītājiem), kas rada veselības riskus. Komunikācijas un sadarbības grūtības ar kolēģiem. Vientulības sajūta. Bērni, kas traucē koncentrēties, atņem darba laiku un negatīvi ietekmē produktivitāti.

Eurofound aptaujā par darba apstākļu uzlabošanu ES valstīs dzīvojošie darbinieki atzīmēja, ka visbiežāk problēmas ar līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi rodas darbiniekiem ar nepilngadīgiem bērniem. Šādā situācijā grūtības koncentrēties darbam piedzīvo katrs piektais aptaujātais. Savukārt no aptaujātajiem, kas strādā ārpus mājām, par šīm problēmām sūdzējās tikai 8%. No tiem, kas strādā mājās, bet bez maziem bērniem, ar grūtībām koncentrēties darbam saskārās tikai 5%. No mājām strādājošie ar ģimenēm bieži atzīst, ka bērni atņem laiku, kas būtu jāvelta darbam.

Īsāk sakot, tiem, kam mājās ir mazi bērni, strādāt no mājām ir daudz grūtāk. Tāpēc mūsu anketā ir jautājumi par bērniem, to vecumu un mācīšanos mājsēdes laikā. Testa anketēšana parādīja, ka īpaši aktuāls šis jautājums ir ģimenēs ar zīdaiņiem, kam nepieciešama paaugstināta uzmanība. Viens no respondentiem pastāstīja, ka birojā parasti strādā 8 stundas, bet mājās darbs ievelkas uz 12 stundām. Savukārt skolēnu vecākiem attālinātais darbs dod iespēju palīdzēt ar mācīšanos.... Bet vientuļi cilvēki, kam nekas netraucē strādāt no mājām, biežāk piedzīvo ar vientulību un komunikācijas trūkumu saistītas problēmas.

Kā izskatās anketa?

Aptaujas anketu veido trīs galvenie bloki. Pirmais bloks ir par attālinātā darba grūtībām un problēmām. Otrais bloks ir par priekšrocībām. Trešais bloks ir par to, kā darbinieku atbalsta darba devējs: vai apmaksā tālruņa izdevumus, elektroenerģiju, Internetu, ērtu darba krēslu... Šodien šie jautājumi pārsvarā ir atkarīgi no darba devēja labās gribas, jo attālinātā darba veicināšana valsts līmenī apstājās pie 30 eiro mēnesī, ko var uzskatīt par attiecināmajiem izdevumiem par darbinieku, t.i., šī summa netiek aplikta ar nodokli.

Atsevišķs anketas bloks ir veltīts personības īpašību testam. Tas ļaus pētniekiem noteikt, kā darbinieka raksturs ietekmē spēju pielāgoties attālinātajam darbam.

Var pieņemt, ka runātīgiem un komunikabliem cilvēkiem no mājām strādāt ir grūtāk, bet mierīgāka rakstura cilvēkiem un introvertiem šis risinājums ir mazāk sāpīgs vai pat patīkams. Protams, darbs no mājām vēl vairāk pastiprina sociālo noslāņošanos. Piemēram, svarīgs faktors ir tas, vai cilvēkam mājās ir pieejama atsevišķa telpa darbam. Ir grūti teikt, ka darbs attālināti ir domāts visiem un būs uz mūžu. Visdrīzāk tas der daudziem, bet ne visiem. Kam? Palīdziet mums to noskaidrot!".