Augstākās izglītība sistēmas pārvaldības reforma bija iecerēta, likvidējot Augstākās izglītības padomi, kura līdz šim ir kalpojusi par visu augstākajā izglītībā iesaistīto pušu sadarbības platformu un arī par buferi, kurš ir nodrošinājis procesu demokrātiju un aizsargājis augstskolas un augstākās izglītības sistēmu no klaja politiska voluntārisma. Augstākās izglītības padomes likvidācija varētu atļaut atteikties no procesu demokrātijas un koncentrēt visus augstskolu pārraudzības un finansēšanas jautājumus tikai Izglītības un zinātnes ministrijas rokās. Vai, precīzāk sakot, tikai viena cilvēka, ministra, rokās. Tomēr likumdevējs pagaidām nebija gatavs šādām augstākās izglītības sistēmas vadības izmaiņām un šo jautājumu atlika līdz augustam.
Mainot augstskolu tipoloģiju, likumdevējs šobrīd ir iecerējis atteikties no četriem esošajiem augstākās izglītības institūciju tipiem – universitātēm, akadēmijām, augstskolām un koledžām, un ir iezīmējis četrus jaunus augstskolu tipus – zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas, atstājot piektās augstākās izglītības institūcijas, proti, koledžas jautājumu vēlākai atrisināšanai. Tāpēc pati nozīmīgākā iecerētās reformas daļa, kura šobrīd ir ieguvusi beigu aprises, skar tieši valsts augstskolu iekšējās pārvaldības izmaiņas. Tās īsumā būtu raksturojama kā esošo iekšējās pārvaldes institūciju papildināšana ar augstskolu padomēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!