Ieva Ilvesa: Baltkrievija: Error 403  (150)

Baltkrievijas Brīvā Teātra vadītājs un lugas "Error 403" autors Nikolajs Khaļezins sava darba pirmizrādi piedzīvoja 31. maijā Tallinā, to apmeklēja arī Svjatlana Cihanouska, kura de facto pārstāv baltkrievu tautu plašajā pasaulē. Nikolaja vadītais teātris nu jau 10 gadu strādā emigrācijā Londonā un ir izpelnījies plašu pasaules teātra kritiķu atzinību, bet izrāde Tallinā ir iestudēta ar izcilu igauņu aktieru komandu. Kamēr sakopoju savus teātra iespaidus, tikmēr notikumi Baltkrievijā turpina eskalēt, it kā vienmērīgi un bez pārtraukuma "bagātinot" manus kultūras un mākslas iespaidus.

Izrāde "Error 403" ir veltīta tikai vienai traģiskai epizodei Minskā – 2020. gada 10. augustā baltkrievu demonstrācijā nošauts neapbruņots dalībnieks Aleksandrs Taraikovskis. Protesta akcijā Minskas centrā 34 gadus veco Aleksandru nošāva baltkrievu specvienības Almaz ierindnieks. Pēc nesen notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās sevi atkārtoti amatā apstiprināja prezidents Lukašenko, baltkrievi pauda savu viedokli ielās. Vēlēšanu rezultātus un norisi neatzina ne starptautiskās organizācijas, ne starptautiskā sabiedrība, to nevēlējās akceptēt arī baltkrievu tauta.

Aleksandra nāve iezīmēja pagrieziena punktu esošās politiskās iekārtas brutalitātē. Tādus pagrieziena punktus baltkrievi piedzīvo ne reizi vien pēdējo 20 gadu garumā. Ja tālajā 1999. gadā Baltkrievijas līdera oponenti kā Viktors Gončars, Anatols Krasovskis, Jurijs Zaharenko, Dmitrijs Zavadskis un citi pazuda klusi, nemanāmi un viņu mirstīgās atliekas nav atrastas līdz šim, tad 20 gadu vēlāk politiskā vadība ir pārliecināta par savu varu un metodēm, lai to uzskatāmi demonstrētu visai pasaulei. Tā tika nošauts A. Taraikovskis, tā nolaupīta Ryanair lidmašīna, parādīta Romāna Protasēviča "atzīšanās".

Talantīgā baltkrievu dramaturga un režisora Nikolaja Khaļezina luga "Error 403" gan nav par pašu Aleksandru, bet gan par specvienības ierindnieku Ņikitu, kura lode nonāvēja Aleksandru. Viņš ir izrādes galvenais varonis, bet uz skatuves ir divi nešķiramie – Ņikita un viņa iekšējā balss. Balss, kas neliek Ņikitu mierā ne pie zupas šķīvja, ne skatoties futbolu, balss uzdod jautājumus, pauž sašutumu, dusmas, bailes, šaubas... Izrāde "Error 403" ir kā sirdsapziņas balss notikumu vilnī, kas turpina velties no Minskas.

Ar Baltkrievijas opozīciju esmu strādājusi jau tālajā 2004. gadā, ir bijuši daudzi iedvesmojoši projekti, atbalstītas baltkrievu cerības, izmantotas neskaitāmas starptautiskās palīdzības iespējas, tomēr vara un vardarbība ir turējusi virsroku. Tik bieži, atskatoties uz savu pieredzi, esmu domājusi par cilvēka "otro es" – par cilvēku, kurš savulaik nebaidījās pačukstēt apmeklētājam, ka blakus kamerā, iespējams, aizies bojā Mihails Mariņičs (bijušais Baltkrievijas vēstnieks Latvijā un opozicionārs), jo par viņa sirdstrieku neviens nezināja un medicīniskā palīdzība netika sniegta. Domājusi par cilvēku, kurš parakstīja dokumentus, lai apcietinātā opozīcijas prezidenta kandidāta Andreja Saņņikova un viņas sievas žurnālistes Irinas Khalipas trīs gadus veco dēlu atņemtu vecvecākiem un ieliktu bērnu namā (pateicoties starptautiskās preses uzstājībai, dēlu toreiz izdevās nosargāt).

Prātam netveramā lidmašīnas nolaupīšanas operācijā apcietinātā Romāna Protasēviča "atzīšanās" Baltkrievijas televīzijā izsauc plašu rezonansi starptautiskajā sabiedrībā. Nosodījums, atbalsts, izmisums.

Nikolaja izrāde neizzūd no prāta, sekojot notikumu lentei sociālos medijos. Tā stāv pāri notikumiem, turpina sarunāties ar mani.

Tiem, kuriem ir iespēja, – brauciet uz Tallinu noskatīties "Error 403"! Tiem, kuriem ir iespēja, – iestudējiet izrādi Rīgā! Tā būs paliekoša.