Kādu dienu pirms aptuveni divām nedēļām, ejot gar Ministru kabineta ēku, redzēju, tur viņš stāvēja. Josta, kas virs šortiem saturēja lepni izgāzto kuņģi, noteikti ir pelnījusi sociālistiskā darba varoņa medaļu, bet haki krāsas vestes 24 kabatās varētu sastūķēt pārtikas uzturdevas un citu nepieciešamo partizānu nodaļas nodrošināšanai vismaz 10 dienas. Rokās viņam bija Lukašenko režīmu simbolizējošais sarkanzaļais karogs. Lielai daļai varētu šķist, ka šis cilvēks tur stāvēja ar mērķi parādīt savu nostāju, bet triecienbrigādes "Cehs.lv" Mākslīgā intelekta laboratorijas Psihiatrijas nodaļas virsārsts Kristaps Āls uzskata – šī cilvēka galvenais mērķis bija pēc 40 gadiem atkal sajust spēcīgu tēva figūru savā dzīvē, saņemot pamatīgu pērienu.
K. Āls visai labi izprot to motivāciju, kas varētu pamudināt, piemēram, bokseri Mairi netieši atbalstīt Lukašenko režīmu, daloties ar, maigi sakot, kontroversiāliem viedokļiem savos sociālajos tīklos. Viens no faktoriem varētu būt klasiskais "nevajag jaukt sportu ar politiku", kaut vienmēr paši aicinātāji ir sparīgākie jaucēji, ja runa ir, nevis par Krieviju, Baltkrieviju vai kādu citu viņu mīļāko autoritāro režīmu, bet kādu Rietumeiropas valsti vai ASV.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
