Milana Beļeviča: Kāpēc es pārdevu 'Olainfarm' akcijas Čehijas investoriem?  (47)

Pēdējo nedēļu laikā cita "Olainfarm" iegādes gribētāju – "Repharm" grupas – publiski paustā versija par it kā steigā īstenotu, "krāpniecisku" "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem manu darba pilnvaru pēdējā brīdī ir nepatiesa.

Patiesībā viss notika tieši otrādi – "Repharm" pārstāvji steigā centās panākt manis atcelšanu no amata, cerot, ka pēdējā brīdī izdosies izjaukt darījumu ar Čehijas investoriem, kas tika rūpīgi izstrādāts jau no pagājušā gada vasaras. Šī gada 27. aprīlī darījums bija loģisks un pamatots noslēgums notikumu gaitai par kuru sīkāk pastāstīšu turpmāk.

Notikumu lieciniece ar pilnīgu informāciju

Diez vai bez manis kāds cits cilvēks ir bijis tik cieši iesaistīts vai informēts par galvenajiem notikumiem, kas skāruši "Olainfarm" un Valērija Maligina mantojuma jautājumus kopš viņa nāves 2017. gada 9. decembrī. Uzreiz pēc V. Maligina nāves es, kā juriste pārstāvēju Niku Saveljevu, vienu no V. Maligina meitām, mantojuma jautājumos, bet tālāk cieši sadarbojos arī citām mantiniecēm. Es biju gan "Olainfarm" padomes locekle, "Olainfarm" lielākā akcionāra – SIA "Olmafarm" valdes locekle un vēlāk arī "Olainfarm" locekle. Tas man dod pilnu informācijas ainu, kas, ko un kad ir gribējis attiecībā uz "Olainfarm".

Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka nevienam nav pamata uzskatīt, ka es pirms "Olainfarm" akciju pārdošanas darījuma Čehijas investoriem nebūtu varējusi novērtēt, kas ekonomiski ir vai nav uzņēmuma akcionāru un mantinieču interesēs. Redzot pilnu notikumu gaitu visdrīzāk neviens to nevarēja novērtēt labāk par mani.

Pēdējo gadu mantinieču galvenais un nereti vienīgais vadmotīvs ir bijis pārdot mantotās akcijas – ir bijuši vismaz četri dažādi pircēji, noturētas neskaitāmas, visdrīzāk simtiem sarunu tikšanās, kurās tā vai citādi ir bijušas iesaistītas visas mantinieces, vai to pārstāvji.

Tai pat laikā pēdējo trīs ar pusi gadu laikā no mantinieču puses netika izdarīti nekādi centieni attīstīt uzņēmumu, ieguldot izpētē vai jaunu darbības virzienu vai iniciatīvu izstrādē. Tas nav pārmetums, bet gan loģisks novērojums, jo mantiniecēm nebija līdzekļu to darīt. Līdztekus pēdējos trīs gadus raksturoja pašu mantinieču strīdi, starpnieku intereses un negodprātīgi it kā "pircēju" mēģinājumi iegūt kontroli uzņēmumā "pa sētas durvīm" – nepērkot akcijas. Iespējams, V. Maligina mantinieces to nenovērtēja, taču visa šī jezga un intrigas, radot juridiskus riskus, mantojuma aktīvu vērtību ik dienas samazināja.

Bija nepārprotami skaidrs, ka ir jāmeklē labākais pārdošanas risinājums mantinieču un citu akcionāru interesēs.

Un šī gada 27. aprīlī, pārdodot "Olainfarm" akcijas Čehijas investoriem, es rīkojos ar pilnvērtīgu kompetenci un pārliecību, ka tas ir labākais risinājums visiem iesaistītajiem – mantiniecēm, Olainfarm citiem akcionāriem, darbiniekiem un Latvijas ekonomikai kopumā. Kā tieši tas notika – par to turpmāk, visu notikumu gaitu iedalot četrās saistītās fāzēs.

Četras notikumu fāzes līdz darījumam

1. Fāze. Mantojums

Faktiski pats mantojuma sastāvs radīja tūlītēju motivāciju meklēt "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pircēju. Tas tādēļ, ka V. Maligina testaments aizliedza pārdot mantiniecēm tieši piederošās "Olainfarm" akcijas un mantojuma sastāvā bija liels apjoms nelikvīdu aktīvu, proti tādu, kas nebija nauda un bija grūti ātri pārvēršami naudā. Piemēram, nekustamo īpašumu domājamās daļas, vai uzņēmumu kapitāldaļas, kur nebija iespējams izmaksāt dividendes, vai uzņēmumi ar parādsaistībām. Mantinieces ieguva milzīgu vērtību, taču bez naudas. Šis apstāklis, kā arī tas, ka nevienai no četrām mantiniecēm nebija būtiskas uzņēmējdarbības vai aktīvu pārvaldes pieredzes, radīja spiedienu aktīvus ātri pārvērst naudā.

Turklāt, šo spiedienu pastiprināja arī apstāklis, ka trīs mantinieces izpirka ceturto – Elīnu Maliginu, bet naudas šim izpirkuma darījumam nebija – tā bija jāaizņemas, radot vēl papildus spriedzi ātrāk saņemt nozīmīgus līdzekļus par mantotajiem aktīviem.

Tātad jau pats mantojuma sastāvs un testamenta saturs, kas liedza mantiniecēm atsavināt tieši piederošās "Olainfarm" akcijas radīja pamatu turpmākajiem mantinieču centieniem rast finansējumu, pārdodot vismaz daļu no mantotā.

2. Fāze. Pircēji, kas neko nepērk

Mēģinājumi pārdot "Olainfarm" akcijas sākās faktiski uzreiz pēc V. Maligina nāves. Turpmāko trīs gadu laikā par "Olainfarm" iegādi interesējās vismaz četri pircēji, taču tie lielākoties apskatīja iespējas iegūt daļu no "Olainfarm" ar netiešām metodēm, piemēram, aizdodot naudu vienai no mantiniecēm, pretī saņemot kontroles tiesības pār piederošajām akcijām. Vai arī centās vienoties par akciju daļas iegādi kaut kad nākotnē, vai arī iegūt pilnvarojumu rīkoties ar akcijām, tās tieši nepērkot. Piemēram, viena no mantiniecēm – Nika Saveljeva – ir izdevusi pilnvaras vienam no Repharm grupas akcionāriem Andrejam Leibovičam, nododot tiesības pārvaldīt visas viņai tieši un netieši piederošās "Olainfarm" akcijas. Kāds gan varēja būt ekonomisks pamatojums šādam pilnvarojumam? Tāpat pilnvaras ir izdotas veselai juristu grupai, kas rīkojas acīmredzami saskaņoti.

Šim ir vienkāršs, lai arī uzreiz neuzkrītošs iemesls – "Olainfarm" ir publiski biržā kotēts uzņēmums un katram, kas iegūst izšķirošu ietekmi uzņēmumā ir jāizsaka obligātais akciju atpirkums visiem pārējiem akcionāriem – un tas pircējam izmaksātu papildus vismaz aptuveni 60 miljonus eiro, rēķinot pēc akcijas biržas cenas. Likumīgi no tā izvairīties nevar. Šajā ziņā pārsteidzoša ir FKTK nevēlēšanās iedziļināties šajā jautājumā, jo "Olainfarm" mazākuma akcionāri ir vairākkārt vērsušies FKTK, norādot uz aizdomām, ka cilvēku grupa "Repharm" interesēs ir slēpusi saskaņotu darbību un slēptu izšķirošu ietekmi Olainfarm, izvairoties no obligātā atpirkuma izteikšanas.

Līdztekus sarežģītā mantojuma struktūra un, iespējams, arī mantinieču zināšanu trūkums, visā procesā ļāva iesaistīties neskaitāmiem starpniekiem no kuriem arī ne visi ir un bija ekonomiski kompetenti.

Trīs gadu laikā dažādi cilvēki ir mēģinājuši pārdot to, kas viņiem nepieder, cilvēkiem, kuriem nav naudas nopirkt to, ko viņi gribētu.

3. Fāze. Uzņēmuma darbības "attīrīšana"

Vēlāk, no 2018. gada es esmu bijusi gan "Olainfarm" padomes, gan valdes locekle, kā arī lielākā uzņēmuma akcionāra "Olmafarm" valdes locekle. Mans un manu kolēģu uzdevums šajā laikā bija, paralēli strīdiem un "pircēju" interesei, saglabāt un attīstīt uzņēmumu, cik vien tas bija iespējams. Viena no būtiskākajām lietām, ko paveicām bija uzņēmuma finanšu audits un izmeklēšanas, kas atklāja, iespējams, apjomīgus fiktīvus darījumus, kurus bija slēguši atsevišķi iepriekšējās vadības pārstāvji. Divu gadu laikā uzņēmuma valde bija veikusi daudzu miljonu it kā mārketinga pakalpojumu iepirkumus ar Kiprā reģistrētu uzņēmumu Banestar Managemet Limited. Reālus paveikta darba pierādījumus par šo naudu mēs neatradām.

Šī audita un izmeklēšanas darba rezultātā šī gada pavasarī Olainfarm cēla civilprasību par zaudējumu piedziņu no bijušajiem valdes locekļiem vairāk kā 26 miljonu eiro apmērā.

Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka šādi milzīga mēroga zaudējumi samazina uzņēmuma vērtību visiem akcionāriem, ieskaitot mantinieces. Šis gadījums arī parāda, ka iespējamā krāpšana bija iepriekšējās vadības darba kultūras sastāvdaļa. Bez šādas uzņēmuma finanšu darbības "attīrīšanas" neviena nopietna investora piesaiste nebūtu iespējama.

4. Fāze. Darījums – vērtējumi, atzinumi, ekonomisks pamatojums

Kas ir ekonomiski pareizs brīdis pārdot kādu aktīvu? Tas ir tad, kad Jums nav zināmi papildus priekšnoteikumi, lai aktīva vērtība nākotnē pieaugtu salīdzinājumā ar to, kāda tā ir šobrīd, bet pastāv iespējami riski, kas šo vērtību nākotnē var samazināt. Šādi riski bija gan pārvaldības izaicinājumi nenoteikto mantinieču attiecību dēļ, gan būtisks ieguldījumu trūkums izpētē un jūtīga tirgus situācija svarīgos noieta tirgos uz Austrumiem no Latvijas. Šim papildus, kas gan nav ekonomisks faktors, bija vispārzināma mantinieču vēlme pārdot "Olainfarm" akcijas, lai saņemtu naudu.

Ļoti svarīgs faktors akciju pārdošanai tieši tagad bija arī risks, ka "Olmafarm", kopā ar kādu no mantiniecēm, būtu jāizsaka obligātais akciju atpirkuma piedāvājums visiem mazākuma akcionāriem. Tas ir jādara tajā gadījumā, ja vairāki akcionāri, kuriem kopā ir izšķiroša ietekme uzņēmumā, strādā kopā un koordinē savu rīcību. Šāda interpretācija varēja rasties. Tādā gadījumā "Olmafarm" būtu likumīgs pienākums izteikt obligāto atpirkumu, kam uzņēmumam nebūtu līdzekļu un, attiecīgi, atpirkumu neizsakot, "Olmafarm" tiesības rīkoties ar piederošajām Olainfarm akcijām tiktu ierobežotas, kā to paredz likums. Šis būtu milzīgs risks "Olmafarm" īpašniekiem, proti, mantiniecēm, kas grautu "Olmafarm" piederošo aktīvu vērtību.

Šī argumentācijas konstrukcija ir pamats darījumam ar Čehijas investoriem – es uzskatīju, ka šis bija īstais brīdis, īstā cena un īstais pircējs, lai pārdotu "Olmafarm" piederošos 42,56% "Olainfarm" akciju.

Darījuma pamatā esošais darbs ir tik apjomīgs, ka mantinieču un to pārstāvju pārmetumi par sasteigtu notikumu gaitu aprīļa beigās kļūs komiski visiem, kas būs iepazinušies ar darījuma gaitu.

Es ar Čehijas investoriem iepazinos pagājušā gada pavasarī, bet viņi savu interesi bija izrādījuši jau pirms tam. Pagājušā gada 4. jūnijā tikšanās laikā tika apspriesta iespēja iegādāties "Olainfarm" akcijas tieši no "Olmafarm", jeb lielākā akcionāra, kas ļautu dalībniecēm saņemt nozīmīgas dividendes no darījuma, vienlaikus paredzot skaidru un saprotamu darījuma struktūru, kā arī obligātā akciju atpirkuma izteikšanu mazākuma akcionāriem.

Pagājušā gada vasarā es pasūtīju akciju vērtējumu pie viena no "lielā četrinieka" auditoru uzņēmumiem, lai pārliecinātos par "Olainfarm" akciju vērtību un izteikto piedāvājumu pamatotību. Vēlāk notiek daudzas tikšanās ar Čehijas investoriem, bet pirms tam ir saņemts arī vadoša Starptautiska advokātu biroja atzinums par akciju pārdošanas aspektiem – vai un kam ir tiesības tās pārdot. Atzinums skaidri parādīja, ka mūsu izvēlētā darījuma gaita bija un ir pilnībā leģitīma. Darba rezultātā pagājušā gada novembrī tiek apspriests pirmais akciju iegādes līguma projekts, bet vēlāk Čehijas investori trīs reizes sūta cenas piedāvājumus, kurus apspriežam. Lai pārliecinātos, ka akciju vērtība nav mainījusies, es vēl šī gada pašā sākumā pasūtīju vēl vienu "lielā četrinieka" auditoru vērtējumu. Šī gada aprīlī vēl saņemam papildus atzinumu par aktīva pārvaldes riska izvērtējumu, kas arī pamato pārdošanas darījumu.

Šī gada aprīlī mums uz galda bija īsts darījums, ar apjomīgu pamatojumu, par tirgus situācijai atbilstošu un apstiprinātu cenu, ko slēdzām ar partneriem, kas piedāvā skaidru darījuma struktūru, naudas izcelsmi un redzējumu par uzņēmuma nākotni.

Darījuma beigu fāze aizsākās 26.aprīlī, līgums tika parakstīts jau naktī uz 27.aprīli, kad bija notikusi vienošanās par atsevišķām līguma niansēm. Es šo darījumu noslēdzu ar pilnu pārliecību, ka tas ir labākais risinājums pašam uzņēmumam, tā dalībniekiem un visiem Olainfarm akcionāriem.

Noslēgums

27. aprīļa vēlā pēcpusdienā es saņēmu paziņojumu par manis atcelšanu no valdes amata.

Pieņemu, ka "Repharm" pārstāvji par kaut ko ( vai ar kaut ko) ir pārliecinājuši mantinieces un vienojušies par man nezināmiem un neskaidriem sadarbības parametriem. Viņu rīcība šoreiz jau atklāti bija saskaņota.

Varu tikai izteikt minējumus, kas tika piedāvāts mantiniecēm par sadarbību, taču jāņem vērā, ka viena no mantiniecēm ir nepilngadīgs bērns, kuru pārstāv viņas māte, kas attiecīgi pati nekādu labumu no mantojuma saņemt nedrīkst. "Olainfarm" akciju pārdošanas procesa laikā tieši viņa izvirzīja prasības, lai gūtu labumu ārpus tieša akciju pārdošanas darījuma. Vai šī nepilngadīgās mantinieces pārstāve kādu neordināru labumu saņēma vai ne - to lai vērtē izmeklēšanas nākotnē.

Rezumējot, 27. aprīlī "Repharm" pārstāvji bija tie, kas steidzās par katru cenu izjaukt darījumu un atcelt mani no amata, nevis es steidzos pēdējā brīdī noslēgt darījumu.

Viņi nepaspēja.