Šodien Latvijā, ja cilvēkam ir peļņa kriptovalūtā, īpaši, ja tā ir liela, to izņemt ar godīgām metodēm ir apgrūtinoši, pastāv pat risks, ka šāda peļņa tiks iesaldēta brīdī, kad to pārvērtīs eiro un ieskaitīs kontā, un šādu peļņu visdrīzāk vismaz īslaicīgi arestēs. Paredzu, ka tas nozīmē, ka rezultātā kriptovalūtas īpašnieks lietos ne tik caurskatāmas metodes, lai to izņemtu. Latvija, neregulējot šo nozari, spiež ārā godīgos kriptovalūtas īpašniekus un uzņēmējus.
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda gan ir atzinusi, ka virtuālo valūtu regulēšana ir nokavēta, turklāt blokķēžu risinājumus plaši lieto gan bankas, gan tradicionālās finanšu pakalpojumu iestādes, šī nozare nenovēršami attīstās. Virtuālās naudas tirgus iesaldēšana ar spēku ir ilūzija. Viņa atzīst – virtuālās valūtas ir palikušas. Es teiktu, ka legālās virtuālās naudas lietotāji iedalās sekojoši: tie ir daži virtuālās valūtas speciālisti (entuziasti), pieredzējuši vai nepieredzējuši spekulanti (peļņas tīkotāji) un noziedznieki (naudas atmazgātāji). Jā, un tieši noziedzniekiem reizē ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas straujo attīstību pasaulē kriptovalūta ir noderīga alternatīva. Tāpēc Eiropas Savienības valstīm, arī Latvijai, ir jāpadara neiespējama kriptovalūtas izmantošana naudas atmazgāšanas nolūkos, tomēr paredzot veidu, kā likumīgi turpināt darbu "baltajam" biznesam un šo valūtu attīstībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!