Pieņemot lēmumu par jaunu administratīvi teritoriālo reformu (ATR) Latvijā, savulaik tika noteikts, ka tā noslēgsies līdz ar pašvaldību vēlēšanām šā gada 5. jūlijā. Vēlēšanas ir pagājušas, uzvarētāji zināmi, un varētu šķist, ka ATR process ir noslēdzies, taču patiesībā tas tikai tagad pa īstam ir sācies.
Viena lieta ir paņemt valsts karti un pārzīmēt tajā pašvaldību robežas, taču pavisam kas cits ir iespējami ātri un efektīvi panākt, lai jaunajos novados efektīvi funkcionētu katram iedzīvotājam būtiskas jomas – izglītības sistēma, veselības aprūpe, kultūras dzīve. Šī ATR – tas bija pareizs solis pēc būtības, lai gan atsevišķos gadījumos varētu diskutēt, būtu vai nebūtu vajadzējis kaut ko darīt labāk, bet šoreiz ne par to. Jaunās novadu robežas nu ir skaidras, un tagad ir svarīgi, lai katrā no tiem tiktu ievēlēts tāds mērs, kam būtu savs redzējums par pašvaldības attīstību, kā arī spēja menedžēt procesus, lai šo redzējumu tiešām realizētu. Ja tā nav, pašvaldība vismaz tuvākos četrus gadus nīkuļos.
Izglītības sistēmai ATR ir jauna un laba iespēja. Visas valsts mērogā ir svarīgi izveidot tādu izglītības sistēmu, lai visi bērni iegūtu vienlīdz kvalitatīvu izglītību. Ir jāpārtrauc situācija, ka jauniešiem no dažādām valsts skolām, tās absolvējot, ir vienādas atzīmes, taču, sākot studēt, izrādās, ka reālais zināšanu līmenis daudziem no viņiem ir tik zems, ka pilnvērtīgi mācīties augstskolā viņi vienkārši nav spējīgi. Tad šādiem jauniešiem faktiski atliek divi varianti – vai nu vēlreiz iet cauri vienreiz jau it kā apgūtai vielai, vai arī doties strādāt, turklāt nereti mazkvalificētu darbu.
Prasmīgās rokās ATR šo situāciju var labot, nodrošinot, ka visiem bērniem ir iespējas iegūt vienlīdz kvalitatīvu izglītību. Situācijā, kad vienā novadā ir pietiekami lielas izglītības jaudas, pašvaldības vadībai ir iespējas menedžēt procesus, vai nu organizējot bērnu nokļūšanu salīdzinoši lielākās mācību iestādēs, vai arī augsta līmeņa pedagogus nogādājot pie bērniem – atkarībā no katras konkrētās situācijas. Protams, lai to efektīvi izdarītu, ir jābūt gan labai mācību procesa organizācijai nevis vienas skolas vai pilsētas, bet visa novada ietvaros, gan arī lieliskai sabiedriskā transporta sistēmai, lai gan skolēni, gan pedagogi varētu ērti nokļūt skolās un pēc tam atgriezties mājās. Šeit runa ir nevis par daudzu miljonu investīcijām, bet gan prasmi organizēt darbu.
Uzmanība jāpievērš arī veselības aprūpes sistēmai. Stacionārās aprūpes līmenī jau tagad ir centieni organizēt darbu tā, lai augsti kvalificēti speciālisti varētu nokļūt un strādāt dažādās ārstniecības iestādēs. Problemātiska situācija līdz ar ATR var izrādīties mazās apdzīvotās vietās ar ģimenes ārstiem. Līdz šim šo pašvaldību vadītāji veltīja savas pūles tam, lai visnotaļ mazapdzīvotās vietās būtu savi ģimenes ārsti, – viņiem tika piedāvātas prakses vietas, par ko nebija jāmaksā īre, viņiem piedāvāja dzīvokļus un tamlīdzīgi, lai tikai šie speciālisti būtu ieinteresēti strādāt. Tagad ir svarīgi, lai nu jau salīdzinoši lielo novadu vadītāji šo jautājumu "nepalaistu garām" un neveidotos situācijas, ka cilvēkam pie sava ģimenes ārsta jādodas uz novada centru daudzu kilometru attālumā.
Ne mazāk svarīga ir spēja nedegradēt kultūras dzīvi līdzšinējās mazajās pašvaldībās. Skaidrs, ka līdz ar ATR novadu centri daudzos gadījumos ir pārvietojušies, un tādējādi arī dažādi pašvaldības kultūras un izklaides pasākumi koncentrēsies centros. Tomēr jāņem vērā, ka mūsu valstij, mūsu tautai allaž ir bijis svarīgi, lai iespējami tuvāk mājām ir pašiem savi pilsētas svētki, pašiem savi dažādi kultūras pasākumi, iespējas dziedāt koros un brīvo laiku veltīt deju kolektīviem – tās ir mūsu tautas tradīcijas, ko nedrīkst izskaust, un jaunajiem pašvaldību vadītājiem būtu jāpievērš šajā jomā uzmanība ne tikai novadu centriem. Lielā mērā jāatzīst, ka viens no sliktākajiem scenārijiem, kas šobrīd var būt katrā no jaunajiem novadiem, – ja partijas, jaunievēlētie deputāti nespēs vienoties par kādu no līderiem ar konkrētu redzējumu mēra amatam, kā rezultātā šis amats tiks tā dēvētajām kompromisa figūrām, kurām ir visai maza sapratne un pieredze kvalitatīvas vadības nodrošināšanā. Šāda scenārija gadījumā varam rēķināties, ka konkrētā pašvaldība stagnēs vismaz turpmākos četrus gadus.
Kā jau minēju – ATR ir iespēja, kuru jāmāk pareizi izmantot. Strādājot mērķtiecīgi un atbildīgi, tiks panākts, ka attīstās gan katra konkrētā pašvaldība, gan valsts kopumā. Laba iespēja ATR ir arī uzņēmējiem – kaut vai tāpēc, ka tagad, lai strādātu viena grāvja abās pusēs, viņiem vairs nevajadzēs kārtot atļaujas divās dažādās pašvaldībās, kā tas ir bijis līdz šim. Tas perspektīvā var dot arī jaunas darbvietas. Vienlaikus jāņem vērā, ka, prasmīgi neatrisinot jau minētos jautājumus, nevaram izslēgt iespēju, ka iedzīvotāji vienkārši pārcelsies uz dzīvi iespējami tuvāk novadu centriem, kas vairs nebūt neveicinātu vienmērīgu valsts attīstību. Citiem vārdiem sakot, reforma nupat tā pa īstam ir sākusies un tā ir prasmīgi jānoved līdz galam.