Foto: BirchPunk / YouTube ekrānuzņēmums
Nekas. Nekas ar viņiem nav jāiesāk. Vismaz nekas tāds, ko varētu iedomāties arhetipiskais tēls, kurš drīz izņems pēdējo līkumu pirms finiša taisnītes uz senilu vecūksnību, bet vēl negrib doties liegi labās nakts skavās. Viņš vēl plosās. Nikni plosās pretī, un bieži šī plosīšanās vērsta pret tiem, kam ir tas, kas arhetipam zaudēts un neatgūstams, – jaunība. Jaunā paaudze neko neprot, viņi ir tizli un čīkst par niekiem. Viņi nav redzējuši karu, nav bijuši izsūtīti un nezina badu. Viņi nav palikuši bez botām kājās uz ielas drēgnā rudens vakarā mežonīgajos deviņdesmitajos un nav dabūjuši pēc stundām ierīt dūri skolas pagalmā. Un galu galā: "Šī kretīnu paaudze pat govi izslaukt nemāk, bet vaniļas "latte" gan grib!" Viņi pazaudēs vispirms Latviju, pēc tam visu pasauli!

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT