Romualds Ražuks: Tik 'ielaistu' onkoloģijas nozari 3 gadu plāns nevar glābt  (11)

Kā norāda Veselības ministrija (VM), lai īstenotu plānā ietvertos pasākumus, 2022. gadā indikatīvi būtu papildus nepieciešami 101,49 miljoni eiro, 2023. gadā - 130,69 miljoni eiro, 2024. gadā - 150,27 miljoni eiro. Attiecībā uz nākamo gadu, lielākā summas daļa – 64,03 miljoni eiro paredzēti medikamentiem, 20,08 miljoni eiro, lai paplašinātu diagnostikas iespējas, 5,86 miljoni eiro, lai veiktu tarifu pārrēķinu, savukārt 2,55 miljoni eiro plānoti rehabilitācijai un paliatīvajai aprūpei. Izklausās ļoti cerīgi, taču, lai varētu tam noticēt, būtu jāveic neliela izpēte par pašu problēmu un iespējām to atrisināt.

Kāda ir reālā situācija?

Nav nekāds noslēpums, ka Latvijas vēža pacienti ir krietni sliktākā stāvoklī nekā citu ES un attīstīto pasaules valstu pacienti attiecībā uz ārstēšanas kvalitāti, pieejamību jauniem, mūsdienīgiem medikamentiem. Šogad un pagājšgad onkoloģija ir saņēmusi tikai pāris miljonu eiro, kas ir kā spļāviens jūrā, salīdzinot ar to, ka medikamentiem vien nepieciešams ap 30 miljoniem eiro. Iepriekšējā valdība izveidoja un pieņēma Onkoloģijas plānu 2017-2020. gadam, tomēr piešķirta tikai neliela daļa nepieciešamo līdzekļu, kas radījis milzu deficītu onkoloģijas ārstēšanas nodrošināšanai un lielu vilšanos Latvijas sabiedrībā, it īpaši pacientos un onkoloģijas jomas profesionāļos.

Onkoloģija ir pasludināta arī par vienu no Eiropas Savienības prioritātēm. Eiropas vēža atveseļošanas plāns un EK vēža misija ir uzstādījuši augsto mērķi panākt, ka līdz 2030.gadam 70% apstiprināto vēža slimnieku ir jādzīvo vismaz 10 gadu. Par to iestājušies arī ES parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāji, taču jāsaprot, ka veselības politika primāri ir katras pašas valsts atbildība.

Naudas daudz par maz, bet arī to izlieto neefektīvi

Protams, ne jau tikai naudas trūkums ir vainojams nozares atpalicībā, bet arī tās neefektīvs izlietojums līdz šim. Pacienti terapiju saņem vēlīnā stadijā, līdz ar to ieguvums ir mazāks, nekā ja ārstē agrīni. Diemžēl vēža skrīningam, kam vajadzētu uzlabot šo situāciju, bieži vien ir tikai 10% efektivitāte (proti, uz izmeklējumu atnāk tikai 10% uzrunāto cilvēku), kas uzskatāms par katastrofāli zemu rādītāju un nerisina vēlīnas ārstēšanas problēmu. Mēs vienkārši bezjēdzīgi tērējam līdzekļus.

Tāpat absolūti nedarbojas līdz šim izveidotais Vēža reģistrs. Pat nav vienota viedokļa, kādiem mērķiem tam jākalpo: vai kā datu bankai, apkopojot statistikas un pētniecības mērķiem visus vēža gadījumus valstī, vai jākļūst par digitalizētu rīku informācijas par katra pacienta izmeklēšanas un terapijas veidu vēsturi izmantošanai, novērošanai un ārstēšanai.

Tas palīdzētu noteikt, kurās stadijās cik pacientu ir, kā jāplāno esošais finansējums, tad vieglāk saprast, cik finansējuma nepieciešams un virzīties tā sauktās personalizētās medicīnas virzienā. Labi, ka ir izveidots ''zaļais koridors", kas paredz, ka aizdomu par onkoloģisko saslimšanu gadījumā izmeklējumi jāveic 10 dienu laikā. Taču ar jau esošo vēža slimnieku atkārtotu izmeklēšanu vēl arvien ir grūtības. Sabiedrība pēdējo gadu laikā ir kļuvusi labi informēta par Latvijas atpalicību un vajadzībām onkoloģijā.

Protams, tiek izteiktas dažādas versijas, kāpēc esam tik sliktā situācijā – ka jābūt aktīvākiem ģimenes ārstiem onkoloģisko slimnieku uzraudzībā, ka jāatjauno onkoloģijas koordinatori reģionos, kas kādreiz tika likvidēti. Protams, visu var uzlabot un tas arī jādara, bet tik un tā valstij nozarei solītie miljoni būs jāatrod. Apsveicami plānā paredzētie centieni uzlabot profilaksi, skrīningu efektivitāti, diagnostiku. Vienlaikus jāsaprot – ja kāds no ķēdes posmiem nedarbosies, piemēram, inovatīvu medikamentu kompensēšana ārstēšanas posmā, nedarbosies arī pati sistēma kopumā. Piemēram, Lietuvā, ir zināms, cik naudas inovatīviem medikamentiem katru gadu papildus tiks piešķirts, kuri jaunie inovatīvie medikamenti tiks kompensēti no rindā gaidošajiem. Tāpat ir jābūt arī Latvijā.

3 gadu plāns ir "par īsu"

12.Saeimā mums izdevās panākt, ka 2018. gada inovatīvo medikamentu sarakstā toreizējo 2 medikamentu vietā tiek iekļauti kopumā 12 medikamenti. Taču, kā Saeimas Onkoloģisko slimnieku deputātu atbalsta grupas sēdē šī gada maijā informēja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Signe Bokta, nauda šiem medikamentiem joprojām nav atrasta, gadu no gada velkas šis parāds, un deficīts kompensējamiem medikamentiem onkoloģijā nu jau sasniedzis 9,8 miljonus eiro! Papildus jau minētajiem medikamentiem vēl ir vesela virkne - 26!!! – inovatīvie medikamenti, kas jau sen izgājuši visas procedūras un apstiprināti, bet no tā laika arvien vēl nav ieviesti!!! To šogad 29. maijā apstiprināja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Ir tādi izmaksu efektīvi medikamenti, kuri šobrīd naudas dēļ nevar tikt iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Tie ir medikamenti gan plaušu vēzim, krūts vēzim, olnīcu vēzim, prostatas vēzim, urotēlija audzējam, dzemdes kakla vēzim, aknu vēzim, zarnu audzējam, gan mīksto audu sarkomai, ādas vēzim, gan dažāda veida hematoonkoloģiskām saslimšanām - limfomai, mielomai, limfoleikozei, un starp šīm diagnozēm ir tādas, kur nav pieejama vai nu efektīva inovatīvā terapija, vai nav nosegta terapija vispār kāda konkrēta audzēja gadījumā. Izmaksas ir savietojamas ar terapeitisko ieguvumu, Nacionālais veselības dienests izmaksu efektivitāti ir pierādījis aprēķinos, bet naudas trūkuma dēļ šīs zāles joprojām nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā (KZS).

Lai ieviestu tikai šīs, jau sen rindā gaidošās apstiprinātās zāles, pirmajā gadā nepieciešami 28 miljoni eiro, otrajā gadā, ārstējot jau esošus pacientus un uzsākot jaunus, - 45 miljoni un trešajā gadā - 55 miljoni. Tas jau ir no tām apzinātajām vajadzībām, kuras vajadzētu iekļaut KZS. VM norādītajam esošajam deficītam šie miljoni vēl ir jāskaita klāt. Ir ārkārtīgi lielas bažas, ka šādas naudas vienkārši nebūs un labie nodomi atkal draud palikt uz papīra.

Tādēļ par lielu mīnusu uzskatu to, ka VM piedāvātais plāns izstrādāts tikai 3 gadiem. Šis termiņš ir par īsu, lai kaut ko paveiktu tik ielaistā situācijā nozarē. Turklāt neaizmirsīsim, ka ir apsolīts arī algu paaugstinājums mediķiem, kas arī šobrīd ir tikai ''uz papīra". Ja nav naudas un tik daudz kas ir iekavēts, plānam jābūt reālistiskākam – vismaz uz 5-7 gadiem, ideāli līdz 2030.gadam, kā par to runā ES, ietverot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa plānojumu.

Tikmēr saslimstība turpina pieaugt...

Diemžēl realitāte ir tāda, ka onkoloģiskā saslimstība turpina pieaugt visdažādāko faktoru, piemēram, dabas piesārņojuma, kaitīgu ieradumu ietekmē, kā arī tādēļ, ka cilvēku dzīvildze palielinās. 30 gados pēc neatkarības atgūšanas Latvijas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums ir palielinājies par 5 gadiem, Rietumvalstīs – par 10 līdz 12 gadiem. Jo cilvēks vecāks, jo vairāk gēnu mutāciju - kļūdu audu šūnu atjaunošanas procesā, kas var novest pie audzēja attīstības. Vienlaikus jāatzīst, ka slimo arī arvien vairāk jaunu cilvēku.

Latvijas Onkologu asociācija veikusi aprēķinu, ka Latvijā katru gadu priekšlaikus nomirst ap 1600 onkoloģisko pacienu. Ja šie cilvēki nebūtu miruši, viņi būtu strādājuši un nesuši kopējo labumu Latvijai un tautsaimniecībai, kas, pēc onkologu aprēķina, būtu tuvs 27% pašreizējā veselības aprūpes budžeta. Tas ir jo īpaši svarīgi Latvijai, kuras iedzīvotāju skaits jau tāpat katru gadu samazinās. Kas gan cits, ja ne valsts rūpēsies par to, lai cilvēkiem dotu pilnvērtīgas iespējas šeit dzīvot un strādāt?

Pēdējo gadu laikā bijušas neskaitāmas sūdzības un lūgumi piešķirt finansējumu, neskaitāmas sēdes, sapulces, šī Saeima atjaunojusi Onkoloģisko pacientu deputātu atbalsta grupu, tā aktīvi strādā Saeimas deputātes Evitas Zālītes-Grosas vadībā, ticību savam darbam nezaudē Onkoloģisko slimnieku organizāciju alianse. Pie visām durvīm jau ir klauvēts, neskaitāmas vēstules rakstītas, cerams, ka vilciens no rezerves ceļa beidzot izkustēsies. Ceļš ir tikai viens – sekojot Eiropas Komisijas piemēram pasludināt onkoloģiju ne tikai par Veselības ministrijas, bet visas Latvijas valdības prioritāti. Savādāk no šīs bedres mums neizkāpt.