Prasība, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, būtiski ietekmēs apsaimniekošanas un uzkopšanas nozari, kurā darbojas arī "Civinity" grupas uzņēmumi. Iemesls ir itin vienkāršs. Mums ir ļoti daudz nepilnas slodzes darbinieku – sētnieki, apkopējas, tehniskie speciālisti objektos. Šādu darbu ir iecienījuši cilvēki, kas vēlas strādāt vien dažas stundas dienā. Iemesli katram savi – mācības, kopjams tuvinieks, mazs bērniņš, viegli savienot ar kādu hobiju vai citu darbu, veselības stāvoklis vai vienkārši ir brīvs laiks.
Tagad mēs nepilnu slodzi tik daudz, cik būtu nepieciešams, atļauties vairs nevarēsim. Vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, uzkopšanas darbiem parasti ir specifiski darba grafiki. Birojā, tirdzniecības centrā, skolā strādājošajiem diezin vai patiktu situācija, ka dienas vidū, darbalaikā, mācību stundu vai pat Ministru kabineta sēžu laikā ierastos apkopēja, vai ne? Ierasti tas notiek ārpus darba laika – vakaros vai agri no rīta. Taču nav viegli izveidot racionālu apkopēja darba grafiku ap 40 stundām nedēļā, nodrošinot pilnu vai gandrīz pilnu slodzi, lai nebūtu riska pārmaksāt VSAOI. Ne visiem darbiniekiem ir pieņemamas iespējamās dzīves ritma izmaiņas.
Šo situāciju daudz smagāku padara jaunizveidotā minimālo VSAOI aprēķināšanas sistēma. Tā ir ārkārtīgi sarežģīta, smagnēja un apgrūtina uzņēmumu spējas prognozēt naudas plūsmas. Proti, darba devējam pienākums piemaksāt minimālo VSAOI starpību līdz 170 eiro iestāsies pēc vairākiem mēnešiem, kad VSAA būs apkopojusi visu informāciju par cilvēka ienākumiem un paziņojusi par to VID. Taču mēs kā darba devējs nezinām, vai nepilnu slodzi pie mums strādājošs cilvēks ir nodarbināts arī citur. Ja vien pats darbinieks nav par to informējis, bet tāda pienākuma nav un tas arī nebūtu vajadzīgs. Tādēļ faktiski uz vairākiem mēnešiem ir jārezervē summa (jāveido uzkrājumi), kas, pēc mūsu aprēķiniem, atbilst nepieciešamajām VSAOI. Tas sarežģī finanšu plūsmu plānošanu, samazina uzņēmuma plānoto peļņu, un šīm darbībām ir sava cena.
Proti, ja būtiski palielinās izmaksas par darbiniekiem, tad nav ilgi jāgaida līdz brīdim, kad pat liels, stabili strādājošs uzņēmums nespēs tās amortizēt un sāks domāt par pakalpojumu cenu palielināšanu. Vai cenu celšanās vēl vienā sektorā ir tas, kas mums vajadzīgs jau tā trauslajā "pēckovida" ekonomikā?
Minēšu tikai vienu piemēru. Uzņēmums, kas nodrošina uzkopšanas pakalpojumus Rīgas viesnīcās. Pērn, kad viesnīcu darbība teju bija apturēta, nācās uzteikt darbu aptuveni 80% darbinieku. Protams, bija cilvēki, kam varēja piedāvāt pārkvalificēties mūsu uzņēmuma grupas ietvaros, taču lielāko daļu nācās atlaist. Patlaban aktivitātes tūrismā sāk atjaunoties, attiecīgi arī uzkopšanas uzņēmumā būs vajadzīgi darbinieki. Taču ir skaidrs, ka uzņēmums iespēju robežās centīsies nodrošināties pret "pārsteigumiem" ar VSAOI, iespējami vairāk piedāvājot pilnas slodzes darbu. Domāju, ka līdzīgi rīkosies arī citi. Tas nozīmē, ka daļa cilvēku, kuri zaudēja darbu Covid-19 pandēmijas laika ierobežojumu dēļ, to neatgūs.
Jāatgādina, ka te mēs runājam par mazkvalificētiem darbiem un nepilnas slodzes darbiniekiem, proti, cilvēkiem, kuru pozīcijas darba tirgū jau tāpat nav spēcīgas. Tas neattiecas uz kvalificētiem speciālistiem, cīņa par kuriem ir vēl asāka nekā jebkad agrāk. Taču mēs nezinām, kāds izskatīsies darba tirgus pēc tam, kad valsts vairs nemaksās dīkstāves pabalstus un beigsies tradicionāli laiskā vasara. Vai mēs nesagaidīsim rudeni ar lielu bezdarba pieaugumu?
Un tad jājautā: vai, ņemot vērā visu minēto, 2021. gada vasaras vidus patiešām ir īstais brīdis, kad ieviest minimālās VSAOI? Varbūt vērtīgāk būtu to atlikt līdz 2023. gada 1. janvārim, šo laiku veltot, piemēram, saprātīgas minimālo VSAOI aprēķināšanas sistēmas izstrādei? Jo mēs redzam, ka labi domātā iecere palielināt mazāk atalgoto darbinieku sociālo aizsardzību, patlaban pārvēršas slazdos, kuros galu galā iekritīs tieši paši cilvēki, kuru intereses jaunās izmaiņas ir aicinātas sargāt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!