Kārina Hēglunde: Ilgtspējīgas modes nākotne  (2)

Globālās modes un tekstilindustrijas aizkulisēs norisinās visādas neglītas lietas. Pārlieku bieži izskan stāsti par ekspluatāciju, neētiskiem darba apstākļiem un resursu izšķērdēšanu, kā arī ziņojumi par milzīgām ogļskābās gāzes un indīgu ķimikāliju emisijām. "Ātrā mode" - maksimāli strauja jaunākajām modes tendencēm atbilstošu, taču ļoti lētu preču ražošana - seko lineāram biznesa modelim, kas tradicionāli fokusējas uz ātru pārdošanu un zibenīgu modes tendenču maiņu.

Lai panāktu, ka modes industrija darbojas ilgtspējīgi, visiem iesaistītajiem spēlētājiem būtu jāpārvērtē katru posmu kopējā ražošanas ķēdē, lai mainītu sistēmu no pašiem pamatiem. Katra apģērba izstrādājuma dzīves cikls sākas ar izejvielu un auduma ražošanu, kam seko dizaina posms, ražošana, transportēšana un izplatīšana mazumtirdzniecībā. Tālāk seko patērētāja posms, kam ideālā gadījumā seko otrreizējā apģērba lietošana. Tādēļ nepieciešams meklēt jaunas finansēšanas metodes, jaunus tirgus modeļus un izstrādāt politiskos lēmumus. Ja vēlamies sasniegt aprites tautsaimniecības modeli, pārmaiņām būtu jānotiek visos modes industrijas posmos.

Zviedrijā pašlaik tiek īpaši izcelta nepieciešamība pēc jaunām tehnoloģijām un inovācijām, kā arī pēc sadarbības starp dažādām biznesa nozarēm, akadēmisko jomu un sabiedrisko sektoru, lai rastu alternatīvas šķiedrām, paildzinātu audumu dzīvildzi un novērstu mirkoplastmasas nokļūšanu okeānos.

Veicinot sadarbību un dažādu pieredžu apmaiņu, Zviedrijas vēstniecība kopā ar Zviedrijas Tirdzniecības kameru Latvijā un ar Zviedru institūta atbalstu pirms pāris nedēļām rīkoja diskusiju "Ilgtspējīgas modes nākotne". Modes industrijas eksperti stāstīja par dažādām inovatīvām idejām, kā risināt problēmas, ko izraisa pašreiz modes industrijā valdošais lineārais tautsaimniecības modelis.

Piemēram, konsultāciju uzņēmuma "MADISONS – Innovative Materials" dibinātāja un prezidente Kristīne Upesleja runāja par dizaina konceptu "no šūpuļa līdz šūpulim" (cradle to cradle). Tas ir resursu izmantošanas rīcības princips, apzinoties, ka itin viss ir resurss kaut kam citam. Balstoties savā 20 gadus ilgajā pieredzē modes industrijā un izglītībā, viņa prezentēja neskaitāmus veidus, kā radīt audumus citādāk – no bionikas dzijas un pārstrādātām plastmasas pudelēm un materiāliem, kas ražoti no sēnēm un dižās arapaimas zivs ādas.

Turklāt mūsdienu zinātnes atklājumi ļauj audzēt jaunus audumus no dabīgiem materiāliem pat laboratorijās. Arvien vairāk zīmolu, piemēram, "Adidas", "H&M" un daudzi citi, pielieto jaunas tehnoloģijas savas produkcijas ražošanā. Neskatoties uz to, ir vēl tāls ceļš ejams no lineārās domāšanas – paņem, pagatavo, izmet – uz aprites ekonomikas modeli – lieto atkāroti, pārtaisi, pārstrādā.

Lai arī pastāv daudz veidu, kā ražot audumu, kas neatstāj tik graujošu ekoloģisku ietekmi, ar vienu ķēdes posmu vien nepietiek, lai pārveidotu visu modes industriju. Kā minēja Anna Kārina Dālberga, zviedru apģērbu zīmola "Lindex" ilgtspējīgas attīstības vadītāja: "Mēs tiecamies uz visaptverošām pārmaiņām. Visam uzņēmumam ir jābūt gatavam mainīties, un ilgtspējīgai domāšanai ir jābūt pamatā ikvienam biznesa stratēģijas solim." Nepietiek ar vienu nodaļu vien, kas strādā pie ilgtspējīgas uzņēmuma darbības ierobežotos apstākļos. Ilgtspējīgai domāšanai jākļūst par visas industrijas darbības neatņemamu sastāvdaļu.

Kā lai maina domāšanu tā, lai inovatīvās tehnoloģijas, kas jau ir pieejamas, kļūtu par daļu no ikdienas? Diskusijas laikā mēs runājām, cik būtiski uzņēmumiem būt gataviem konsolidēt piegāžu ķēdes, lai visi ražošanas ķēdes posmi būtu caurskatāmi. Liela nozīme ir arī politikai. Līdz 2025. gadam stāsies spēkā jaunās ES vadlīnijas – ES Stratēģija tekstilražošanā -, kas cerams uzlabos industrijas darbību. Ja viss noritēs pēc plāna, uzplauks Eiropas ilgtspējīgu un aprites ekonomikā ražotu tekstiliju tirgus, tik stimulēta tekstiliju atkārtota lietošana, nevis ātrā mode un veicināti alternatīvi biznesa modeļi.

Turklāt ES stratēģija ne tikai veicinās pāreju uz klimata neitralitāti un aprites ekonomiku, bet arī palīdzēs industrijai atkopties no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ilgtspējīgā veidā – padarīs industriju konkurētspējīgāku, ja tā pielietos aprites ekonomikas principus apģērbu ražošanā, patēriņā un resursu pārvaldībā. ES Stratēģija tekstīlražošanā ir paredzēts līdzekļus novirzīt arī pētījumiem un inovācijām, par ko diskusijā runāja Kristīne Upesleja. Viņa uzsvēra, cik būtiski ir mācīt par ilgtspējīgu domāšanu jau no mazotnes un cik būtiski ir apzināties, ka resursi ir ierobežoti un, ja resursi netiek pārvaldīti pareizi, tie izsīkst.

Tomēr arī mums, patērētājiem, ir liela ietekme. Mēs varam pieprasīt, lai modes industrija uzņemas atbildību par savas darbības ekoloģisko ietekmi. Patērētāji spēj piespiest industriju mainīt ierasto kārtību. Kā minēja diskusijas moderatore un Latvijas Modes palātas vadītāja Dita Danosa: "Mums – patērētājiem – ir jāapzinās sava loma un ietekme ilgtspējīgas modes veicināšanā, jo mūsu pirkumi atspoguļo mūsu vērtības."

Apzinoties, ka patērētāji spēj veicināt pārmaiņas modes industrijā, Zviedru institūts ir sagatavojis manifestu, kurā uzskaitīti paveicami soļi, ko var veikt ikviens, lai modes industrijas nākotne būtu ilgtspējīgāka. Mēs esam aicināti lietot apģērbus pēc iespējas ilgāku laiku, iegādāties kvalitatīvus un izturīgus apģērbus, kā arī pārveidot un pārkrāsot apģērbu, tā ik pa laikam atsvaidzinot savu stilu.

Šie soļi parāda, ka ikviens spēj atstāt lai arī nelielu, bet nozīmīgu ietekmi uz modes industriju un arī vidi. Roku rokā ar izmaiņām likumos un noteikumos un pārmaiņām biznesa domāšanā, modes industrija spēs mainīties no lineāras struktūras uz aprites ekonomiku, kas padarīs modes nākotni vēl jo vairāk gaišu.