Delfi foto misc. - 79464
Foto: LETA
Modes industrijā pašlaik valda lineārs biznesa modelis, ko dažkārt raksturo ar vārdiem "paņem, pagatavo, izmet". Šāda veida biznesa modelis, kas noved pie neekonomiska resursu patēriņa, nav ilgtspējīgs ne no ekonomiskā, ne arī no sociālā vai ekoloģiskā viedokļa. Kopš gadsimta sākuma apģērba ražošana pasaulē ir divkāršojusies. Ik gadu patērējam apmēram 62 miljonus tonnu apģērba, no kuriem tikai 20% tiek pārstrādāti vai nodoti atkārtotai lietošanai. Citiem vārdiem sakot – modes industrija ir viena no vislielākā piesārņojuma izraisošām industrijām pasaulē.

Globālās modes un tekstilindustrijas aizkulisēs norisinās visādas neglītas lietas. Pārlieku bieži izskan stāsti par ekspluatāciju, neētiskiem darba apstākļiem un resursu izšķērdēšanu, kā arī ziņojumi par milzīgām ogļskābās gāzes un indīgu ķimikāliju emisijām. "Ātrā mode" - maksimāli strauja jaunākajām modes tendencēm atbilstošu, taču ļoti lētu preču ražošana - seko lineāram biznesa modelim, kas tradicionāli fokusējas uz ātru pārdošanu un zibenīgu modes tendenču maiņu.

Lai panāktu, ka modes industrija darbojas ilgtspējīgi, visiem iesaistītajiem spēlētājiem būtu jāpārvērtē katru posmu kopējā ražošanas ķēdē, lai mainītu sistēmu no pašiem pamatiem. Katra apģērba izstrādājuma dzīves cikls sākas ar izejvielu un auduma ražošanu, kam seko dizaina posms, ražošana, transportēšana un izplatīšana mazumtirdzniecībā. Tālāk seko patērētāja posms, kam ideālā gadījumā seko otrreizējā apģērba lietošana. Tādēļ nepieciešams meklēt jaunas finansēšanas metodes, jaunus tirgus modeļus un izstrādāt politiskos lēmumus. Ja vēlamies sasniegt aprites tautsaimniecības modeli, pārmaiņām būtu jānotiek visos modes industrijas posmos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!