LMT prezidents Juris Binde
Foto: Privātais arhīvs
Apgalvojums, ka viedtālrunis mūsu rokās, portatīvais dators klēpī vai televizors istabā ir apliecinājums demokrātijai un pilsoniskajai brīvībai, pirmajā mirklī šķiet pārspīlēts. Rakstā centīšos pamatot, kāpēc Latvijas neatkarībai, demokrātiskai iekārtai un ikviena iedzīvotāja brīvībai un labklājībai tik svarīga ir tehnoloģiju attīstība un sabiedrības prasmes un zināšanas tās lietot.

Līdz pat renesansei zināšanas un informācija, kas izplatījās mutvārdos, bija pieejama tikai ar roku pārrakstītās grāmatās, un tā bija sabiedrības elites privilēģija. Revolucionāru pavērsienu ieviesa J. Gūtenberga izgudrotā iespiedmašīna, kas mainīja iepriekš izmantotās metodes informācijas izplatīšanā, liekot pamatus vienlīdzīgām iespējām piekļūt, izmantot un dalīties ar informāciju. Turklāt šīs iespējas ir pamats demokrātiskai iekārtai.

Svarīga ir arī zinātnisko darbu pieejamība, kas sekmēja zinātnes attīstību. Latvijā būtisks notikums ir 1782. gadā G. F. Stendera izdotā "Bildu ābice" latviešu valodā. Lietojot mūsdienu terminoloģiju, šie soļi mazināja zināšanu un prasmju plaisu un sekmēja iekļaujošas sabiedrības veidošanos, dodot iespēju iedzīvotājiem apgūt nepieciešamās zināšanas, kas veicina straujāku tautsaimniecības augšupeju un kalpo kopējam sabiedrības labumam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!