Lai gan uzņēmēji iebilda pret valdības plāniem jau pašreizējā brīdī – Covid-19 krīzes laikā – ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tas tomēr tika izdarīts, un minētā norma jau šā gada 1. jūlijā ir stājusies spēkā. Tikai pēc šā spēkā stāšanās datuma Valsts prezidents Egils Levits publiski paudis aicinājumu veidot darba grupu, lai varētu notikt pienācīgas diskusijas par šo normu, lai to uzlabotu...
Patiesībā šis process notiek it kā no otra gala. Būtu normāli, ja vispirms kopīga darba rezultātā taptu pārdomāts produkts, kuru tad pēc tam arī pieņemtu un ieviestu, – tā tas ir bijis iepriekš. Savukārt šoreiz viss notika otrādi. Vispirms no valdības puses bija attieksme – jūs, uzņēmēji, stāviet pie ratiem, jo mēs visu zinām labāk. Tad tika uztaisīts un apzināti pieņemts brāķis, un tikai tad sākās runas, ka būtu labi izveidot darba grupu. Esmu vērsis Valsts prezidenta uzmanību, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) piedalīsies šajā procesā, ja tāda darba grupa vispār tiks izveidota, bet, ja tas viss notiks formāli, "ķekša" pēc, mēs to savā publiskajā retorikā arī neslēpsim. Šīs normas ieviešanai nav īstais laiks, normas izstrādes process nav noticis normālā sadarbībā ar partneriem, bet pats produkts ir brāķis.
Šajā kontekstā nedaudz jāatgādina, kāda tad bija attiecīgā lēmuma tapšanas hronoloģija. Pagājušā gada vasarā, kad bija sava veida atelpas brīdis starp diviem Covid-19 viļņiem mūsu valstī, LTRK, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai bija organizēta tikšanas ar tiem Krišjāņa Kariņa valdības ministriem, kuru pārziņā ir ekonomikas, tautsaimniecības attīstība. Šajā tikšanās reizē cita starpā piedalījās arī premjers un finanšu ministrs Jānis Reirs. Toreiz LTRK, kurā šobrīd ir ap 6000 biedru un kas tādējādi ir lielākā uzņēmēju organizācija mūsu valstī, uzsvēra, ka minimālo VSAOI likmju ieviešana valstī ir atbalstāma, vienlaikus norādot, ka šādu normu vajag ieviest pakāpeniski, to izskaidrojot sabiedrībai, lai visiem būtu saprotami, kas un kāpēc tiek darīts. Visi it kā bijām vienisprātis, ka pie rezultāta jānonāk, strādājot visiem kopā, rūpīgi izvērtējot visus aspektus. Laika gaitā kļuva skaidrs, ka Finanšu ministrija ir uzņēmusi strauju gaitu normas par minimālajām VSAOI likmēm virzīšanā, paredzot, ka tas būs obligātais maksājums, un šajā darba procesā tika aizmirsts par sarunām ar partneriem.