Mēs jau 30 gadus esam neatkarīga valsts, un novembra beigās šķērsosim iedomātu pagrieziena punktu, kad kopš savas valsts pasludināšanas 1918. gadā, mēs kā neatkarīga valsts esam pastāvējuši ilgāk, nekā svešu varu okupēta.
Tomēr tā nav tikai gadu un mēnešu aritmētika. Mainās sabiedrība un cilvēku apziņa. 53 procenti Igaunijas pašreizējo iedzīvotāju 1991. gada 20. augustā bija vecumā līdz 14 gadiem vai vēl nedzimuši. Šodien viņi ir jaunāki par 45 gadiem. Tajā laikā vairāk nekā puse iedzīvotāju vēl nebija sasnieguši politisko vai sociālo briedumu, līdz galam neizprotot, kāda bija dzīve okupētajā Igaunijā. Svešas totalitāras valsts pakļautībā militārās okupācijas laikā, kur nevarēja brīvi paust savas domas, nebija nekādas dzīves.
Vēl nelielāka cilvēku daļa atceras laiku, kad igauņu zili-melni-baltais šajā zemē bija aizliegts un par to pat varēja nonākt cietumā, kad bija cenzūra, kad tā sauktais parlaments nesastāvēja no brīvi ievēlētiem deputātiem, kad Maskavā tika lemts par tā saukto valdību, kad igauņi nevarēja ceļot uz ārzemēm, kad vecāki dzīvoja patstāvīgās bailēs par to, kas notiks, kad dēlu iesauks dienēt brutālā padomju armijā, vai pat mirt Afganistānā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!