Neils Balgalis: Kombinēta pārvietošanās kā virzītājspēks ceļā uz zaļo kursu  (58)

Sabiedrisko transportu Rīgā regulāri izmanto 42% iedzīvotāju*, kamēr privāto automobiļu skaits pilsētas ielās turpina palielināties. Automobiļu ērtībai, ieraduma spēkam un industrijas varenībai, nenoliedzami, ir liela loma. Novērojot kopējās tendences pasaulē, privātā auto statusa simbols pamazām krītas, taču Latvijā tas vēl aizvien ir karalis.

Protams, tas ir liels izaicinājums sabiedriskajam transportam – sacensties ar privāto automobili komforta, ātruma un ērtuma ziņā. Privātā auto ērtības pirmajā acumirklī šķiet krietni pārākas – dodies ceļā, kad vien vēlies, blakus salonā neviens nečaukstina konfekšu papīrus vai neēd desmaizi, ar auto var aizbraukt līdz pašām mājas durvīm utt. Taču regulāra sabiedriskā transporta izmantošana ikdienā var ienest daudz pozitīvu aspektu, turklāt veicinot apkārtējās vides uzlabošanos.

Kombinēta pārvietošanās – ātrums, savienojamība un papildu iespējas

Lai mēs katrs laikus nokļūtu vēlamajā galamērķī, ir vajadzīga kombinēta pārvietošanās. Tas nozīmē transporta dažādību – vispirms atbrauc ar velosipēdu līdz vilciena stacijai, iekāp vilcienā, kas ved, piemēram, uz Krāslavu, pēc tam turpini apceļot Latgali ar velosipēdu. Turklāt šobrīd nav obligāti jāmeklē vilciens, jo ir visas iespējas ieplānot velobraucienu arī tur, kur nekursē vilciens, bet kur var pievest autobuss.

Pamazām tiek uzlabota iespēja vest savu velosipēdu arī autobusā. 1. augustā ir stājies spēkā jauns līgums ar autobusu pārvadātājiem, kā rezultātā 34% autobusu, kas kursē maršrutu tīkla daļās "Pierīga", "Bauska", "Liepāja", "Kuldīga, Saldus" un "Daugavpils, Krāslava", ir aprīkoti ar velosipēdu turētājiem. Vēl lielā daļā autobusu velosipēdu var ievietot bagāžas nodalījumā. Pakāpeniski šādi ieguvumi tiks ieviesti arī pārējā Latvijā.

Arī Rīgas vai Pierīgas iedzīvotājiem kombinēta pārvietošanās var sniegt gan ekonomiskus, gan personiskus ieguvumus. Dzīvo Jūrmalā, bet strādā Rīgā? Izmanto visas transporta iespējas un pakāpeniski pieradini sevi pie daudzveidības. Ja pārvietošanās būs ērta un ātra, ceļā pavadīto laiku varēsi izmantot lietderīgi (nokārtot darba darīšanas, palasīt grāmatu vai pagulēt), nevis sastrēgumos privātajā automobilī pavadīt pāris stundu dienā.

Vienotā biļete kā motivējošs mehānisms

Būtisks aspekts, kas var veicināt kombinēto pārvietošanos, ir vienotās biļetes ieviešana, proti, viena biļete, kas derīga braucienam ar pārsēšanos citā autobusā vai vilcienā. Tas nozīmē papildu ērtību un motivāciju par savu transportlīdzekli izvēlēties tieši sabiedrisko transportu – veic vienu darbību, maksā mazāk par ceļu un ātri, ērti pārvietojies no viena punkta līdz otram.

Autotransporta direkcijā šobrīd norit darbs pie vienotās sabiedriskā transporta biļešu sistēmas ieviešanas. Tādējādi biļešu iegādi jebkuram reģionālā maršruta braucienam varēs veikt arī internetā, turklāt rezervējot vēlamo sēdvietu. Jūtams ieguvums būs arī maciņam – iegādājoties biļeti attālināti, biļetes cena būs zemāka nekā pie šofera, autoostā vai dzelzceļa stacijā. Turklāt šai sistēmai varēs pievienoties arī pilsētas ar savu sabiedriskā transporta biļešu sistēmu.

Ieraduma spēks

Nenoliedzami, mūsu ikdienu ietekmē dažādi ieradumi – tie nosaka to, kā ģērbjamies, ko lasām, ko ēdam, kā pārvietojamies. Taču ir vērts savu ikdienu pamainīt, nedaudz atkāpjoties no ierastās rutīnas. Tas nenozīmē atvadas no sava automobiļa, atstājot to pie sētas, bet tikai nelielu atkāpi no ierastā: mājas–auto–darbs–auto–veikals–auto–mājas. Vienreiz ar sabiedrisko transportu aizbrauc uz darbu vai ciemos pie draugiem, nedēļas nogalē aizved bērnus uz Siguldu vai Cēsīm ar vilcienu (bērni to noteikti novērtēs), izplāno brīvdienās pārgājienu ar draugiem un brauc līdz pārgājiena sākumpunktam ar autobusu.

Labi zinām, ko nozīmē braukt savā auto, bet nezinām, kā šobrīd mainījusies braukšanas pieredze autobusā (un tūlīt mainīsies arī vilcienā), jo pēdējo reizi tajā pārvietojāmies pirms 10 vai 20 gadiem. Taču uzlabojumi ir, un ir vērts tos izmēģināt.

Jāakcentē arī pandēmijas ietekme – tā mums ir iemācījusi jaunus ieradumus. Vienu vai divas darbadienas strādājot no mājām, samazinās nepieciešamība pārvietoties, līdz ar to pilsētu ielas nav tik pilnas ar privātajiem automobiļiem, kas izdala apkārtējai videi kaitīgās izplūdes gāzes. Ja pandēmijas pieredze palīdzēs kaut par 10–20% mainīt mūsu pārvietošanās paradumus un tādus tos saglabāt ilgstoši, tas atstās pozitīvu ietekmi arī uz vidi.

"Zaļāks" transports – sabiedriskais kā prioritāte

Pakāpeniski ejam uz zaļāku transportu, veicinot vides apziņu, kas sabiedrībā pakāpeniski mostas. Autotransporta direkcijas jaunā līguma ietvaros pārvadātājiem jānodrošina bezizmešu sabiedriskais transports – 9% autobusu ir bezizmešu. Kopumā elektroautobusi kursē 26 maršrutos lotē "Pierīga", kā arī "Bauska", "Liepāja" un "Kuldīga, Saldus". Piemēram, maršrutos Rīga–Mārupe, Ādaži–Carnikava vai Liepāja–Aizpute pasažieri var pārvienoties jaunos autobusos, kas nerada izmešus atmosfērā, turklāt sniedz papildu ērtības, nodrošinot patīkamu un klusu vidi autobusa salonā.

Sabiedriskais transports pats par sevi ir vieds, jo tas samazina satiksmes apjomu un līdz ar to arī emisijas. Kad sabiedriskais transports kursē ar elektroenerģiju, tas ir vēl viedāks. Papildus labākam gaisam tas palīdz samazināt arī troksni, padarot pilsētu patīkamāku dzīvošanai.

Kad iemācīsimies vairāk kombinēt transportlīdzekļu veidus un saprast, ka skaistums slēpjas dažādībā un mobilitāte nozīmē daudzveidību ​​(tas ir labi gan Tev, gan videi, gan Tavam maciņam un arī prāta stāvoklim​), ieguvumi izgaismosies.

* Projekts SUMBA, Ikdienas mobilitātes attīstības plāns 2021.–2027. gadam, dati par 2019. gadu.