Juris Kaža
Foto: LETA
Ar rudens tuvošanos arī tuvojas lielāks tumsas posms diennakts ritmā, līdz ziemas saulgriežos tas sasniegs maksimumu. Tomēr vēl relatīvi gaišajās augusta beigu un septembra sākuma dienās viena vieta Latvijā ir mākslīgi tumsas klāta – Latvijas–Baltkrievijas robeža un cilvēki, kas varbūt atrodas, varbūt neatrodas tās tuvumā. Runa, protams, nav par abu pušu robežsargiem, kuriem tāds darbs – patrulēt gar robežu, bet par "nestandarta" robežu šķērsot gribētājiem, kuri laiku pa laikam it kā tur ir, it kā nav.

Ziņas, īpaši par dažu šo cilvēku grupu atrašanos visai nepatīkamos apstākļos līdz pat dažu dienu garumā, pienāk laiku pa laikam gan no robežsardzes amatpersonām, gan no nevalstiskajām organizācijām, kas cenšas šiem cilvēkiem palīdzēt ar pārtiku, medikamentiem un nojumēm. Vienlaikus medijos parādās no Lukašenko režīma puses piespēlēti video, kas it kā liecina par Latvijas puses cietsirdību pret cilvēkiem, kas centušies šķērsot robežu. Šiem kadriem pretī ir redzami attēli, kur barga paskata bruņoti vīri Baltkrievijas pusē draudīgi stāv plecu pie pleca, lai neļautu migrantiem doties atpakaļ, dziļāk Baltkrievijas teritorijā. Ir arī video un foto, kur Latvijas robežsargi izsniedz uz robežas sēdošām personām pārtiku un higiēnas preces bērniem.

Kas tur īsti notiek? Vai ir pamats bažām par starptautisko humāno standartu "stiepšanu", ja ne pārkāpšanu, ļaujot mātēm un maziem bērniem sēdēt drēgnos apstākļos starp robežu marķējošajiem stabiem?

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!