Valsts parāda līmenim ir tendence pieaugt, it īpaši krīzes periodos, tāpēc izaugsmes periodi ir jāizmanto, lai parāda slogu mazinātu. Latvija ir viena no valstīm ar salīdzinoši zemu valsts parādu, kas ir devis iespēju pārvarēt gan globālo finanšu krīzi 2008. gadā, gan plaši īstenot valsts atbalsta pasākumus pandēmijas laikā. Pašlaik vēl pāragri ķerties pie parāda mazināšanas, jo nav skaidras pandēmijas tālākās ekonomiskās sekas un priekšā ir vairāki izaicinoši gadi. Tomēr, redzot ekonomikas atkopšanos, parāda kāpināšana jāaptur, neļaujot pietuvoties 60% parāda līmenim.
ES valstu suverēno parādu krīzi pieredzējām jau 2008. gadā. Iemesls - Māstrihtas parāda griestu sistemātiska neievērošana vairākās ES valstīs. Pēc krīzes skarbās mācības tika ieviesti budžeta deficīta griesti un stingra budžeta deficīta saskaņošanas procedūra ar Eiropas Komisiju.
Šobrīd Covid-19 krīzes dēļ fiskālie ierobežojumi daļēji netiek piemēroti, bet tas neattiecas uz parāda griestiem, kur sarkanā līnija vēl joprojām ir 60% no IKP. Tomēr tas nenozīmē valdības visatļautību, veidojot budžetu pēc principa "gāzi grīdā". Katrai valstij ir pašai jāizvērtē, vai politiski ir iespējams un ekonomiski nepieciešams ievērot fiskālo disciplīnu. Fiskālās disciplīnas padomes mandāts - rekomendēt valdībai, kādā veidā rīkoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!