Uzskatu, ka ikgadējās "Ig Nobel" prēmijas ir sadalītas netaisnīgi. Man nav iebildumu pret augsto novērtējumu, ko saņēmusi kaķu vokālo izpausmju analīze [1], tomēr, manuprāt, balvu bioloģijā bija pelnījusi japāņu pētnieku grupa, kas noskaidrojusi – pingvīnu fekālijas lido 1,34 metrus tālu, savukārt rektālais spiediens ir robežās no 10 līdz 60 kilopaskāliem [2]. Hāgena–Puazeila plūsmas modelis fiziķiem viņu saspringtajā darbā šoreiz labi noderēja.
Pieļauju, ka lasītāji nojauš, ka mazliet ālējos, tomēr "Ig Nobel" [3] patiesībā ir ļoti jēgpilns pasākums, jo uzdod interesantus jautājumus. Piemēram, par to, vai sākotnēji par triviāliem vai pat kaitinošiem uzskatāmi zinātnieku darbi laika gaitā neiekļaujas noderīgu zināšanu apjomā. Piemēram, varu iedomāties neizpratni, kādēļ ir jāpēta, kādus gaistošos organiskos savienojumus izdala Ziemeļamerikā augošā Solidago altissima, kad tai uzklūp kukaiņi – kaitēkļi [4], vai – vēl trakāk – kādas ultraskaņas augi raida, saskaroties ar mehānisku bojājumu vai ūdens trūkuma izraisītu stresu [5]. Priekš kam?! Un tikpat labi es varu teikt, ka mēs apkārtējo vidi esam sacūkojuši un turpinām to darīt tik aizrautīgi, ka – jo vairāk mēs zinām par signāliem, kas vēsta par "ar aci nepamanāmām" problēmām vidē, jo labāk.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!