Augstvērtīga izglītība ir viens no labākajiem ieguldījumiem. Arī Latvijā vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju aptaujā par Eiropas Savienības darbības prioritātēm uzsver kvalitatīvas izglītības nepieciešamību. Laikā, kad pasauli skar dažādas pārmaiņas un ir neskaidrība par nākotni, jaunu prasmju un zināšanu nemitīga apguve ir vēl svarīgāka nekā iepriekš.
Covid-19 ir spilgti iezīmējis trūkumus izglītības modeļos un vajadzību pēc jaunām prasmēm darba tirgū. Jau pirms pandēmijas sākuma darba produktivitātes pieauguma rādītāji Eiropā bija gausi, kas vismaz daļēji izskaidrojams ar tostarp digitālo prasmju trūkumu sabiedrībā. Skatoties plašāk, izglītības jomā izaicinājumu ir daudz un, ja vēlamies Eiropu redzēt kā izglītības smagsvaru, ir vajadzīga visaptveroša pieeja.
Priekšlikums Eiropas izglītības telpai (EIT) jeb satvaram, kurā iekļauta virkne vajadzīgu iniciatīvu un nosprausti mērķi kas īstenojami dalībvalstu un ES līmenī tā, lai veicinātu izglītības pieejamību, kvalitāti un mobilitāti, ir jaunās Eiropas Komisijas viena no prioritātēm. Līdz šim visā Eiropas Savienībā ir vērojama neviendabīga, pat ļoti atšķirīga iegūtās izglītības kvalitāte visos izglītības līmeņos. Izglītības saturs ir un saglabāsies dalībvalstu kompetence, kamēr EIT ir jāskata kā centienus ES iekšienē nojaukt esošos šķēršļus un stimulēt ikvienam eiropietim pieejamu mācīšanos un prasmju apguvi visa mūža garumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!