Septembra sākumā iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja, ka jau šomēnes Latvijas–Baltkrievijas robežas kritiskākajos posmos varētu sākties pagaidu žoga būvniecība, savukārt pastāvīgo žogu varētu sākt būvēt gada beigās. Protams, ikvienam loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka pagaidu būve un pēc tam tās nomaiņa ar stacionāru gala rezultātā izrādīsies krietni dārgāka nekā tad, ja uzreiz tiktu uzstādīts normāls pastāvīgais žogs.
Patiesībā šāds žogs jau varēja atrasties uz robežas, ja vien 2019. gadā Iekšējās drošības birojs nebūtu vērsies pret Valsts robežsardzes vadību saistībā ar Latvijas–Krievijas robežas izbūvi. Represijas skāra arī robežas būvnieku – "Ceļu būvniecības sabiedrību "Igate"". Rezultātā būvdarbi tika apturēti, robeža "stāv vaļā" un vienīgais šķērslis no Baltkrievijas sūtītajiem migrantiem ir paši robežsargi.
2019. gadā toreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens izlēma nedarīt neko, vai nu cerēdams, ka gan jau uz robežas nekas nenotiks, vai, iespējams, tā rīkojās, citu motīvu vadīts. No viņa atbildību neviens joprojām neprasa, tā vēlreiz apliecinot, ka Latvijā politiskā atbildība ir tukša skaņa.